Archive | Valoda

Nolēmām izveidot nelielu apkopojumu ar biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm. Šķiet, ka dzīvojot citā valstī pat tik neilgu laiku kā trīs nedēļas, pie daudzām lietām ir pierasts tik ļoti, ka tās nešķiet īpašas un speciālas pieminēšanas vērtas. Līdz ar to šo rakstu veidosim tā, lai izskaidrotu ikdienas lietas, parādības un pārējo aktuālo.

Karstums

No augusta līdz novembrim (ar kulmināciju oktobrī) Kambodžā ir lietus sezona. Tas nozīmē, ka ir gan karsts, gan mitrs. Pirmajās dienās likās, ka karstums ir diezgan grūti izturams, tagad šķiet, ka esam pieraduši. Tieši pirms lietus paliek vēl mazliet karstāks un “spiedīgāks”, tieši pēc lietus un lietus laikā ir mazliet patīkamāk. Vēsāk ir arī naktīs. Vēl ne reizi ārpus telpām nav bijis tik vēss (arī naktīs ne), lai būtu jāuzvelk kāda no līdzpaņemtajām “plānajām” jaciņām. Interneta portāli apgalvo, ka naktī esot līdz minimums 25 grādiem, bet dienā vidēji 30 – 34 grādi.

Odi un citi moskīti

Pirms braukšanas uz Kambodžu bijām kārtīgi sabiedēti par odiem un visām slimībām, ko tie pārnēsā. Realitātē odu ir ļoti maz. To ir grūti iedomāties neesot šeit. Esot Latvijas laukos – vasarā ejot uz jūru mums apkārt lidoja odu mākonis, un sēžot pie galda ik pēc pāris minūtēm vairāki odi bija jānosit. Šeit ārpus telpām var redzēt vidēji 5 – 10 odus dienā, bet mūsu dzīvoklī vidēji ielido viens ods dienā. Taisnības labad jāsaka, ka tas gan nenozīmē, ka tiem var nepievērst uzmanību. Ik vakaru rūpīgi pārliecināmies, ka pamanītais ods ir pagalam un neviena cita nav, bet ejot ārā no mājas (un no skolas) nopūšamies ar stipru pretodu līdzekli. Interesanti arī, ka odi ir ļoti mazi – ja iedomājas vidēju Latvijas odu un samazina to 10 reizes, tad tik lieli odi ir šajā valstī.

Skudras

Izrādās, ka šī ir ļoti aktuāla lieta. Principā uz galda nedrīkst atstāt neko atvērtā iepakojumā. Pavisam neilgā laikā parādās vesela skudru armija (tieši tā kā dažādās multfilmās), kas metas notiesāt visu, kas ir atstāts un visu, kas gadās pa ceļam. Mūsu dzīvoklī pagaidām vēl viss ir mierīgi – skudras neesam redzējuši. Saņēmām labu mācību viesnīcā, kur bijām atstājuši saldinātus riekstiņus uz galda – tagad uzmanamies. Skolnieki nesen teica, ka skudras parādoties dzīvokļos pie atstātām lietām dažu desmitu minūšu laikā. Arī skudras šajā valstī ir maz-mazītiņas, tik lielas, ka pavienai ir grūti saskatāmas.

Dzīvoklis un attālums

Esam noīrējuši 2-istabu dzīvokli ar balkonu pilsētas centrā. Tuvējos kvartālos atrodas BKK tirgus un dažādas vēstniecības, bet skola, kurā strādāju atrodas tikai 10 minūšu gājiena attālumā. Atrodamies netālu no vietām, uz kurām varētu gribēt doties, bet staigāšana šajā valstī nav pierasta lieta un pārsvarā arī mēs pārvietojamies ar tuk-tukiem.

Lietus

Lietus ir. Tad, kad lietus līst, tad tiešām līst pa īstam. Tā, ka pat pāriešana pāri ielai, varētu tevi izmērcēt viscauri. Lielākā daļa tuk-tuki ir ļoti labi aprīkoti ar nolaižamām, ūdens necaurlaidīgām sieniņām. Līdz ar to tad, kad līst ir ātri jāmēģina tikt iekšā kādā tuk-tukā. Pagaidām pavisam negaidīts lietus, kas būtu mūsu saliedējis, vēl nav gadījies :) Taisnības labad gan jāpiemin, ka lietus sezona tikai sākas augustā un saprotam, ka turpmākos mēnešos līs tikai vairāk un vairāk.

Skola

Skola atrodas tikai 10 minūšu attālumā no mūsu mājām. Tur es mācu 7., 9., 11. un 12. klases skolēniem, kāpēc matemātika ir svarīga. Mācu, kā par to ir jādomā, lai visi zināšanu gabaliņi saskanētu viens ar otru un radītu kopīgu priekšstatu un informācijas apjomu, kas noderēs tālākās studijās.  Klases, kuras mācu ir nelielas, vidēji tajās ir ap 16 skolēniem. Uz darbu un no darba eju tikai ar pozitīvām emocijām – man patīk tas, ko daru.

Ēdiens

Jo ilgāk šeit dzīvojam, jo labāk zinām, ko, kur un kā ēst. Un es varu tikai cerēt, ka mēs turpināsim atklāt dažādas jaunas vietas un lietas, un tad, kad pie mums kāds brauks ciemos varēsim parādīt labāko. Pagaidām diezgan bieži pasūtām ēdienu uz mājām (brīnišķīgs bukletiņš ar daudzu restorānu ēdienkartēm). Dažkārt ēdam ārpus mājas, dažkārt ēdam “vietējo” ēdienu, esam atraduši dažus mazus vietējos restorāniņus – cilvēkus, kuri gatavo garšīgi, no tiem arī pērkam. Miks cenšas nogaršot visu, ko līdz šim nav ēdis, es, savukārt, cenšos ēst lietas, kuras pazīstu un zinu. Pagaidām – bez problēmām.

Internets

Vispār internets mums ir. Un tas taču ir labi, vai ne? Diemžēl tas nav pārāk labs, stabils vai ātrs. Dažkārt internets pazūd uz stundu, dažkārt uz vakaru vai arī uz visu dienu. Tieši tāpēc aptuveni nedēļu atpakaļ Miks iegādājās mobilo internetu – darbojas vairākas reizes ātrāk nekā mājas piedāvātais.

Cenas un vietējās cenas

Iepērkoties tirgū (dažkārt arī veikalā) par visu var tirgoties. Diemžēl kambodžieši nav tik atvērti uz šādām sarunām, kā citu Āzijas valstu iedzīvotāji. Visbiežāk mums izdodas nokaulēt vien dažus dolārus. Vislabākā tehnika ir iešana prom, bet arī tas nedarbojas vienmēr – dažkārt viņiem ir vienkārši vienalga. Ja regulāri, iet pie viena un tā paša tirgotāja, tad cenas mēdz palikt lētākas :)

Tuk-tuki un iešana ar kājām

Uz ietvēm pārsvarā ir noparkotas mašīnas, vai arī atrodas tirgotāji ar saviem galdiņiem un letēm, līdz ar to – paiet pa ietvi tik pat kā nav iespējams. Ja lasot šo tev liekas, ka tas tāds nieks vien ir – apiet apkārt noparkotai mašīnai, tad iedomājies nevis vienu, bet 15 pēc kārtas noparkotas mašīnas perpendikulāri ceļam. Tās ir piebraukušas tik tuvu sētai vai mājai, ka pa to pusi iziet nav iespējams, bet otrs mašīnas gals nedaudz atrodas uz ielas. Tātad sanāk, lai apietu šādai mašīnu rindai apkārt, viss gabals jāiet pa ielu, kurā abos virzienos brauc mocīši, riteņi, tuk-tuki un mašīnas. Savukārt tuk-tuki ir visur un vienmēr. Atliek tikai pacelt roku un pateikt “tuk-tuk”, lai tuvējie vadītāji ātri nolemtu, kura kārta braukt ir un dotos ceļā.

Protams, ka tā varētu turpināt vēl un vēl, bet varbūt šo lasot, kāds jautājums ienāca prātā arī tev? Uzraksti komentāros un tuvāko dienu laikā centīšos to iekļaut šajā sarakstā.