Pieci kadri no dobēm.

dille

Jāņu dienā netālu no Dobeles uzgājām ziedu jūru, kurā bija gan ierastās magones, gan arī iespaidīga platība ar rudzupuķēm.

Šajā reizē piedāvāju aplūkot 10 kadrus no vissvaigāk izknipsētās filmiņas. Ja no vienas filmiņas izdodas atlasīt 10 kadrus, kurus var arī parādīt publiski, tad es to nosauktu, par itin pieklājīgu sasniegumu.

panasoniks nodots gādīgās rokās

Zaķusalas TV tornis

gāzes plīts ziemā un sniegā

gāzes plīts sniegā un ziemā (var atrast un ieraudzīt tur pat Zaķusalā)

koki

brālis tēlo eskimosu

upe

skats pa logu

Teitupe

Zane

Šķiet, kaut ko līdzīgu jau biju manījis. Droši vien ne katrā dzīvoklī būs iespējams kaut ko tādu iesākt. Paskats sanāk visnotaļ dīvains, bet, ja kopējā dizainā iet labi iekšā, tad kāpēc gan ne? No otras puses, es laikam palikšu pie tā, ka labākais tukšo burku pielietojums ir zaptes uzglabāšana.

Pamācība, kā vislabāk tikt pie šādām foto burkām.

Šādu kadru jau sen biju nosapņojis, šodien radās lieliska izdevība to noķert. Turklāt visas sastāvdaļas jau bija izkārtojušās pašas. Atlika tikai iekadrēt.

Šis atkal ir skats pa dzīvokļa logu, šoreiz uz otru pusi, kur redzams jaunais (cik nu vairs jauns) Juglas aplis. Turpinājumā vēl daži kadri no 4. janvāra.

Brīvdienās ciemojos pie radiem Bērzciemā. Aizstaigāju līdz jūrai un mēģināju šo to nobildēt. Vēlējos notestēt savu jauno trīskāju foto statīvu. Īsti neesmu apmierināts ar to, kas sanācis. Atslēdzu attēla stabilizāciju un secināju, ka statīvs tomēr īsti mierīgi nestāv. Principā vajadzēja izmantot mazo pulti, lai būtu perfekts asums, citādi pēc pieskaršanās fotoaparātam viss statīvs vēl 3-4 sekundes turpina, gandrīz nemanāmi, vibrēt. Risinājums būtu katram kadram lietot 10 sekunžu taimeri, vai rūpīgāk nostiprināt trijkāji.

Vienā jaukā nedēļas nogalē izlēmām, aizbraukt palūkoties uz Vidzemes jūrmalu. Kaut kur biju izlasījis, ka ir vērts apskatīt Lauču dižakmeni.

Katrā ziņā tas akmens noteikti nav ne tuvu lielākais, kādu esmu redzējis ceļojot pa Latvijas ārēm. Pastaiga tomēr bija izdevusies un brīvo dienu pavadījām tiešām labi.

Diemžēl akmens bildes manos publiskajos foto krājumos nav. Bet to var aplūkot te – Lauču Lielais akmens Vidzemes jūrmalā.

P.S.

Bilžu toņi ir “nedaudz” cietuši, jo es spītīgi centos gaišumu grozīt sēžot pie LCD monitora, kas pēc video draiveru pārlikšanas nebija pienācīgi kalibrēts :(

Un, pa vidu vēl ir šādas tādas darbības. Vēlējos sapublicēt bildes, kuras noķertas jau senāk, bet nav pienācīgi publicētas plašākām masām. Šeit piedāvāšu 2 kadrus, kas parāda to, kas ir redzams, izčāpojot ārpus mana dzīvokļa.

8. oktobra rīts. Es vienkārši nespēju neizvilkt no somas savu uzticamo mirkļu fiksētāju.

Gribu padalīties ar septiņiem kadriem. Daži nav sanākuši tik labi kā gribētos, bet kopumā esmu apmierināts ar saviem eksperimentiem. Bildēts ar Canon EOS 300, filmiņa Kodak GB 200.

Es taču nevarēju neiemūžināt alfiņu :). Žēl tikai, ka nostrādāja zibspuldze un nedaudz sabojāja logotipu.

Nauris Avots, ekspozīcijas laiks 10. februāris – 21. jūnijs 2003. gads

No Kristapa uzzināju, ka pasaulē eksistē solargrāfija. Interesanta fotografēšanas tehnika, kas patiesībā ir vēl tuvāka fotogrāfijas būtībai, kā jebkurš cits fotografēšanas veids.

Atceraties Kaspara Foigta ierakstu par naudu?

Tajā viņš minēja, ka 500 latu banknote esot pasaulē visvērtīgākā naudas zīme. Man tas bija neliels pārsteigums. Šodien atradu foto, kurā blakus mūsu vērtīgajam 500latniekam ir nolikts 1 Zimbabves cents.

[labojums]

Visvērtīgākā banknote esot 10000 Singapūras dolāru banknote, kuras vērtība ir ~3,392 LVL. Tā komentāros ziņo Puuks. Un wiki answers saka to pašu.

foto autors: Cadier en Keer

Sēžu pie loga un uz mana rakstāmgalda stāv foto snaiperis. Pirmajās testēšanas dienās jūtos kā algots slepkava. Liela melna ietaise. Pistolei līdzīgs mehānisms ar pamatīga izmēra optiku. Pavisam dabiska doma ir tēmēt uz pretējo māju iedzīvotāju logiem.

(oriģinālais fails)

Līdz šim es uzskatīju, ka fotografēšanai der katrs ziepju trauks. Bildēšana ar telefonu gan nelikās nopietna – tagad esmu atradis fotogrāfu, kurš ir pierādījis pretējo.

Es parasti neķeru šādus kadrus. Vai vismaz publiski neizrādu. Man šķiet, ka tas principā ir diezgan negodīgi piesavināties atzinīgos vārdus par šādiem skatiem. Daba jau tāpat ir skaista. Es nezinu, kā būtu jācenšas, lai šo mirkli fiksētu neglīti.