Būtu jau prātīgi par Fisheye One White lomo kameru rakstīt tad, kad būtu izfotografētas vairākas filmiņas, dažādos apstākļos, bet ja otro filmiņu es izfotografētu tik pat “ātri” kā pirmo, tad šis apraksts man būtu jāatliek līdz Jāņiem.
Fotografēšana
Izvēloties jauno foto kameru labu brīdi svārstījos starp Canon EOS 450D un 500D. Tie ir vienas sērijas aparāti. Ja neskaita uzdrukāto ciparu, un vēl pāris niekus, tad starp tiem nav nekādas atšķirības.
Vienīgais īstais pluss, kuru piedāvā jaunākais modelis 500D ir filmēšanas iespēja. Taču šī funkcija krietni sadārdzināja manu pirkumu, tāpēc atmetu filmēšanai ar roku, galu galā, lai ar filmēšanu nodarbojas tie, kuri to prot darīt.
Pirms pāris mēnešiem sapratu, ka tomēr gribētos izmēģināt, cik viegli ir “iemācīt” filmēšanu arī 450D. Un izrādās, ka tas patiešām ir ļoti vienkārši. Nepieciešams lejupielādēt EOS Camera Movie Recorder un ar parastu USB kabelīti piespraust fotoaparātu pie datora. Un tas arī viss.
Video formātam ideāls šķiet mans uzticamais Pentaflex 50mm/f1.8 m42 vītnes objektīvs.
Uzreiz arī tapa drebelīgs rezultāts, bez satura:
http://www.vimeo.com/6682406Saite: Canon EOS 450D test video capture
Ja laptopu iesviež mugursomā, un lieto statīvu + kvalitatīvu mikrofonu, tad var pat mēģināt pafilmēt brīvā dabā. Noteikti gribētos paeksperimentēt ar filmēšanu pie jūras vai mežā. Lai gan vispirms es gribu saveidot kādu time lapse ar Rīgas ielām.
Kāds MetaFilter lietotājs pēc aptuveni 3 gadiem ir pamanījis un novērtējis to milzīgo darbu, kuru paveica Latvijas adītājas adot 4500 pārus cimdu NATO samita Rīgā viesiem.
Piektdienas naktī bez īpašas foto literatūras pētīšanas sadomāju nobildēt zvaigznes.
Šādi izskatās apstrādāts kadrs (brightness+contrast).
Aptuveni pirms mēneša man gadījās Berlīnes krāmu veikalā nopirkt Polaroid 636 Close Up fotokameru par 7 eiro.

http://www.flickr.com/photos/master_of_felix/ / CC BY-NC-ND 2.0
Mūsu Romas ceļojumu nolēmu iemūžināt nevis vairākos kadru simtos un tūkstošos, bet gan 4 filmiņās. Kopā ar Zani līdzi paņēmām divus Canon fotoaparātus – man tika filmiņnieks Canon EOS 300 un viņai ziepjutrauks PowerShot A470 (starp citu ikdienas bildēšanai šķiet pilnīgi līdzvērtīgs pretinieks manam senajam draugam – Panasonic Lumix DMC-FZ30).
Ideja vienkārša – es nesteidzīgi bildēju kastaņu pārdevēju, nesatraucoties par to, ka nav iemūžinātas Spāņu kāpnes, kuras tiek bez kavēšanās noknipsētas ar ziepju trauku auto režīmā – skaisti un vienkārši. Plāns nostrādāja. Varējām mierīgi un netraucēti baudīt apkārtni, jo knipsēšana ar ziepju trauku laiku neaizņēma.
Piedāvāju hronoloģisku kadru izlasi. Pietiekami daudz interesanto lietu un vietu ir fiksētas tikai ar ziepīti, vai nav fiksētas vispār, tāpēc pēc šīm bildēm galīgi nevar spriest, kur mēs nebijām. Aiziet!
Pirmajā ceļojuma dienā mazliet padzīvojāmies pa Bergamo vecpilsētu, vakarā lidojām tālāk uz Romu. Šo mirkli noķēru ielienot vienas privātmājas stāvlaukumā, kurā bija dikti šauri, knapi pietika vietas vienīgajai tur novietotajai automašīnai aizlīdu garām un neliela žodziņa aizsegā tiku pie lieliska skata.
Brīvdienās ciemojos pie radiem Bērzciemā. Aizstaigāju līdz jūrai un mēģināju šo to nobildēt. Vēlējos notestēt savu jauno trīskāju foto statīvu. Īsti neesmu apmierināts ar to, kas sanācis. Atslēdzu attēla stabilizāciju un secināju, ka statīvs tomēr īsti mierīgi nestāv. Principā vajadzēja izmantot mazo pulti, lai būtu perfekts asums, citādi pēc pieskaršanās fotoaparātam viss statīvs vēl 3-4 sekundes turpina, gandrīz nemanāmi, vibrēt. Risinājums būtu katram kadram lietot 10 sekunžu taimeri, vai rūpīgāk nostiprināt trijkāji.
Un, pa vidu vēl ir šādas tādas darbības. Vēlējos sapublicēt bildes, kuras noķertas jau senāk, bet nav pienācīgi publicētas plašākām masām. Šeit piedāvāšu 2 kadrus, kas parāda to, kas ir redzams, izčāpojot ārpus mana dzīvokļa.
8. oktobra rīts. Es vienkārši nespēju neizvilkt no somas savu uzticamo mirkļu fiksētāju.
Gribu padalīties ar septiņiem kadriem. Daži nav sanākuši tik labi kā gribētos, bet kopumā esmu apmierināts ar saviem eksperimentiem. Bildēts ar Canon EOS 300, filmiņa Kodak GB 200.
Es taču nevarēju neiemūžināt alfiņu :). Žēl tikai, ka nostrādāja zibspuldze un nedaudz sabojāja logotipu.

Nauris Avots, ekspozīcijas laiks 10. februāris – 21. jūnijs 2003. gads
No Kristapa uzzināju, ka pasaulē eksistē solargrāfija. Interesanta fotografēšanas tehnika, kas patiesībā ir vēl tuvāka fotogrāfijas būtībai, kā jebkurš cits fotografēšanas veids.









jaunākie komentāri