Parakājos pa virtuālajām mapēm un atradu, labāku skatupunktu iepriekš rādītajai bākai. Šoreiz gan kadra stabilitāti bojā šķībais mājas jumts.
Tag Archive for 'Fotografēšana'2. no 7
No versatile iegādājos nelielu fotokomplektu ar kuru domāju uzsākt analogās fotogrāfijas pašapmācības kursu.
Tātad tagad manā īpašumā ir nonācis: Zenit ET un M42 vītnes 28-80mm f/3.5-4.5 Sunagor makro objektīvs.
fotoilustrācijas no versatile
Izklausās jau varen smalki. Tas vai pratīšu ar to visu apieties ir patiešām labs jautājums. Uz ātru roku nopirku vienu kodak 200nieci, ar kuru patestēt režīmus un pagrozīt kloķus (ir vēl daži kuru funkcija man nav līdz galam skaidra :D ) un tad jau vēlāk domāšu par kādu kvalitatīvāku filmiņu iegādi.
Jautājums: Kur vislabāk attīstīt filmiņu un pārvērst to ciparu formātā? Domāju, ka sākumā, nav jēgas attīstīt visus neizdevušos kadrusuz papīra.
Vēl es gribu pateikt paldies kubiksovam un fuzzy, par to, ka viņi ar saviem iedvesmojošajiem ierakstiem un interesantajām fotogrāfijām beidzot mani noveda līdz stadijai, kad filmiņaparāta pirkums bija neizbēgams.
Nedēļas nogalē bija iespēja aizskriet līdz Kurzemei. Beidzot biju Rendā ar labu fotoaparātu, tāpēc iemūžināju pāris klasiskus kadrus (spiest uz bildēm, lai redzētu lielākas). Beigās mazs video, tiem, kuri vēlas saklausīt arī ūdens čalošanu.
Augstums: Ap 2 m
Platums: 9 - 11 m
Upe: Īvande
Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas
Apraksts:Viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem, ir vērts apskatīt! Pilnīgi vertikāls, ar acij tīkamām proporcijām.
Blakus ūdenskritumam kreisajā krastā akmens, kurā iecirsts gadaskaitlis “1890”. Nereti par ūdenskritumu ceļvežos nosauc arī kādu mākslīgu dambi, kurš atrodas ap 100 metrus augšpus Īvandes Rumbai.
Latvijas ūdenskritumi
Atradu sev jaunu blogu, kurā dominē dabas un putnu fotogrāfijas. To droši var saukt par fotoblogu, jo fotogrāfijas ir daudz un kvalitatīvas — tādas, kuras var ilgi vērot un brīnīties, kā var noķert tādus mirkļus.
Pirmie ieraksti ak.nerealitate.lv atrodami no 2006. gada februāra, bet šo blogu tā īsti pamanīju tikai vakar. Domāju, ka īstie fotogrāfiju mīļi šo lapu bija jau atraduši, taču vajadzētu būt gana daudz ļaužiem, kuriem gluži kā man Agra fotogrāfijas būs jauns iedvesmas avots. Viņa fotogrāfijas ļoti labi kalpo kā fotoskola, kurā nemaz nevajag īpašus paskaidrojumus, lai saprastu, kas ir labu foto noslēpums.
No pēdējām fotogrāfijām man ļoti pie sirds gāja šīs trīs:
- Sarkanā puskuitala / Bar-tailed Godwit / Limosa lapponica
- Sudrabkaija / Herring Gull / Larus argentatus
- Smilšu tārtiņš / Ringed Plover / Charadrius hiaticula
Lai sekotu līdzi jaunumiem iesaku parakstīties uz Agra Krusta fotobloga RSS.
Visu piektdienu biju brīvprātīgais asistents fotogrāfam no Norvēģijas Espenam Rasmusenam (Espen Rasmussen - espenrasmussen.com).
vienu dienu mēs pavadījām ceļojot pa Cēsu rajonu. Es biju ļoti priecīgs, ka man bija iespēja vērot darbā pasaules elites klases fotogrāfu, kurš specializējies dokumentālajā fotogrāfijā. Espena bildes bijušas gan Time magazine, The Economist, Der Spiegel, National Geographic, kā arī New York Times un Financial Times. Viņš ieguvis balvas starptautiskajos konkursos World Press Photo un Picture of the Year International.
Espens pašlaik strādā vadošajā Norvēģijas laikrakstā, kā galvenais fotoredaktors, pirms tam gandrīz desmit gadus uzkrājot pieredzi ceļojot pa pasauli un fotografējot “karstākos” notikumus gandrīz katrā kontinentā.
Diena pagāja kā nedēļa. Mēs sākām 6 no rīta un finišējām kādu pusstundu pēc pusnakts. Cēsu rajonā laiks mainījās pa minūtēm, no spēcīga lietus gāziena un tumšām debesīm, līdz spožai saulei. Apstākļu un vietas regulārā maiņa radīja sajūtu, ka esam izceļojušies pa visu Latviju, bet patiesībā, mēs redzējām tikai mazu kripatiņu no tā, ko Cēsu rajons spēja mums piedāvāt.
Es uzzināju, ka parasti viens foto stāsts, kāds redzams viņa mājaslapā tiek gatavots vismaz nedēļu vai divas, šoreiz viņam bija jāiemūžina 10 stāsti vienā dienā. Neiespējamā misija. Daudz no plānotā nepaguvām un dažas lietas nāca vietā pavisam neplānotas.
Es uzskaitīšu sajauktā secībā interesantākās pieturvietas; mēs bijām vilcienā, zirgu pajūgā, trušu fermā, ziedu un gaļas tirgū, papīra fabrikā, cēsu lidlaukā, vienās jautrās kāzās, rehabilitācijas centrā un bunkurā, gaisa balonā, uz pārceltuves plosta un atlikušo laiku - ceļā no viena punkta uz otru.
Starp citu, kopš piektdienas vakara lūdzu godājiet mani par grāfu fon Jaunāri, jo gaisa balons nolaidās Jaunārēs un saskaņā ar “starptautisku gaisa balonu kuģotāju tradīciju” pirmās reizes lidotāji iegūst grāfa titulu, tās vietas vārdā, kur nosēžas gaisa balons.
Vairāk par to, kas īsti notika piektdien varēsiet uzzināt noskatoties LNT ziņu Top 10 šovakar 20:10.
Es pirms vairākām nedēļas nogalēm paceļoju pa Igaunijas salām. Piedāvāju apskatīt dažas fotogrāfijas no prāmja gaidīšanas. Triigi ir maza prāmju osta, no kuras kursē prāmis Sāremā — Hījumā. Ieteicams skatīt lielas. (Lielā versija peles klikšķa attālumā)
Vakar no Juglas gājām ar kājām uz Depo. Starp citu tur ir diezgan forši, pārdevēji ir zinoši un saprotoši un mūsu 45 minūšu mīcīšanos gar plauktiem un grābstīšanos, gar katru puķi un puķu podu uztvēra samērā mierīgi un beigās vēl deva visādus labus padomus (20 minūtes pirms slēgšanas). Es nezinu vai vēl kāds puķu pods un puķe palika neapgrābstīta un neizcilāta, bet rezultāts ir varens - mazs podiņš ar lakstu, kura nosaukumu es pat neatceros.
Pa ceļam es visu laiku čīkstēju un kritu uz nerviem, bet kopumā bija jauki - kā jau parasti tas ir, kad es esmu paņemts kaut kur līdzi.
Fotogrāfēju daudz un visu, kas gadījās ceļā. Bildes, protams, sviestainas un nekur liekamas, ja nu vienīgi blogā…
Bildes
Pirmajā bildē Sidža stilo ceļa malā. Otrajā bildē es ielīdu džungļos un taisīju miglu bildes. Trešajā bildē redzams, viegli aizkaitināms, nīgrs un dusmīgs makšķernieks, kuram mūsu jautrā čalošana likās pietiekami skaļa, lai aizbaidītu zivis.
Nu un tālāk kā jau parasti sākas pilnīga šīze. Iepatikās man tas reklāmas stabs pa lielo un tad nu es viņu neliku mierā ne uz brīdi.
Video
Bonusā pilnīgi normāls video rullis.
Trešdien Atoms (tas pats, kurš dāsni nodrošina ar hostingu šo blogu piedāvāja doties uz Lucavsalu, kur notiek ūdenstūristu treniņi.
Īstas skaidrības par to, kas tur notiks man nebija; tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piekritu.
Mani galvenokārt ieinteresēja šī pasākuma iemūžināšana bildēs. Diezgan daudz nodarbojos ar foto eksperimentēšanu, tāpēc 50% bilžu atbira uzreiz, jo nepārvarēja kvalitātes slieksni.
Kas notiek tādā treniņā?
Sākumā sapumpē laivas un saštellē airus. Laivas (vismaz dzeltenā) ir ražotas Latvijā. Par šo joku biju stipri pārsteigts, bet tā nu tas ir - arī LV notiek ražošana.
Tālāk laivotājus dzen tādu krietnu gabalu līdz Daugavas krastam un atpakaļ. Nomēra laiku. Un tad dzen atkal. Nomēra laiku. Un tad dzen pa to trasi, kuru var redzēt dažās bildēs. Tā viņus dzen, dzen un dzen, kamēr visi ir slapji un saguruši, bet joprojām priecīgi nolaivojušies.
No malas izskatās samērā nogurdinoši, bet laivotāju sejās visu laiku ir dzīves un ūdens prieks. Vēl mani ļoti pārsteidza tas, cik ļoti saskaņoti viņi airējas, jo abiem laivotājiem ir jādarbojas sinhroni, lai sasniegtu maksimālu ātrumu. Savukārt mazajā trasē nepieciešama pilnīga saskaņa, lai varētu pēc iespējas labāk manevrēt cauri vārtiem.
Es neesmu komandas spēlētājs, tāpēc man šķiet, ka vislabāk justos kādā vienvietīgā braucamajā. Esmu jau braukājis ar smailīti pa ezeru, un vienam ir baigi forši. Grūti iedomāties, kā tas būtu, ja pēkšņi vajadzētu airēt vienā perfektā ritmā ar pārinieku. Liekas, ka varētu būt traki.
Atoms solīja iespēju kādā no nākamajām reizēm arī man izvingrināt rokas, tad arī varēšu pateikt precīzāk, par to kā ir būt šādam ūdenstūristam.
Vairāk par ūdenstūrismu var atrast udensturisms.lv
Es parasti neizlieku fotogrāfijas, kuras pats neesmu bildējis, bet tomēr vēlējos palielīt Fuzzy saķertos kadrus, kas tapuši ar Zenītu-E.
Pats ar analogo fotogrāfiju esmu uz “Jūs,” tāpēc man patīk skatīties, kādas krāsas (vai nekrāsas) rāda foto no filmiņas. Lūk neliels ieskats tajās fotogrāfijās, kuras man visvairāk ir iepatikušās. Visas Fuzzy bildes var atrast Fuzzy flickr lapā.
Ciemojoties Brēmenē man bija izdevība vienu vakaru aizskriet arī līdz Hamburgai. Pie pilsētas kanāla pirmoreiz novēroju jaunu sporta veidu: ekstrēmo gulbju barošanu (spiest uz bildes, lai redzētu lielāku).
Bet par vakara galveno apskates objektu kopā ar pārgalvīgo gulbju barotāju bijām izvēlējušies muzikāli gaismīgo strūklakas šovu Hamburgas feinākā parka viducī.
Šovs sākās desmitos vakarā, līdz tam jau paspējām ērti iekāroties uz līdz paņemtā deķīša un draudzīgi grauzām vafeles ar riekstiem. Apkārt bija ļoti daudz šādu grupiņu ar jaunākiem un vecākiem cilvēkiem, kas sasēduši bariņos gaidīja pasākuma vaininieku.
24. podkāsts podraide.lv
jaunākie komentāri