jaunie mediji

Kāda ir atšķirība starp sociālajiem tīkliem, sociālajiem medijiem un sociālajām platformām?

Vakar man uzdeva jautājumu: “kāda ir atšķirība starp šiem jēdzieniem: “sociālie tīkli,” “sociālie mediji” un “sociālās platformas”?”

Zemāk, es, iespēju robežās, pacentīšos piefiksēt savus skaidrojumus par šiem jēdzieniem.

Sākšu ar vienkāršāko.

sociālā platforma

“Sociālā platforma” izskatās pēc tieša tulkojuma no angļu valodas un es neesmu līdz galam pārliecināts par šī vārdu salikuma blakus nozīmēm latviešu valodā. Šajā kontekstā sociālā platforma ir konkrēts tehnoloģiskais veidojums, kas nodrošina interneta lietotāju socializēšanos. Vieglāk būtu skaidrot ar piemēriem. Piemēram, draugiem.lv ir sociālā platforma, kas ļauj sazināties ar vēstulēm, veidot sociālās saites starp cilvēkiem, publicēt attēlu galerijas utt.. Sociālās platformas ir twitter.com, facebook.com un jaunais Google buzz.

sociālais tīkls

Sociālais tīkls apzīmē sociālo saišu kopumu. Sociālajos tīklos var būt dažādu tipu saites vai arī to maisījums. Ir sociālie tīkli, kuros pulcējas fotogrāfi – flickr.com, ir tīkli, kuri saista cilvēkus balstoties uz to profesionālo nodarbošanos – linkedin.com, bet parasti pēc izmēra vislielākie tīkli veidojas tur, kur starp cilvēkiem ir atļauts norādīt dažādus saites tipus – facebook.com un pašmāju draugiem.lv.

sociālie mediji

Sociālie mediji ir visplašākais jēdziens, kas nosacīti apvieno abus iepriekšējos. Es teiktu, ka sociālo mediju raksturo no trīs sastāvdaļas: informācijas tipa, informācijas izplatīšanas vides un saziņas formas.

Informācijas vienība var būt foto, video, teksts un visa veida teksta informācijas atvasinājumi – atslēgas vārdi, viedokļi, komentāri, saites uz interneta lapām utt..

Izplatīšanas vide šajā kontekstā ir visa veida interneta portāli, bet pie izplatības vides var pieskaitīt arī mutvārdus un fiziskus objektus. Piemēram, skolas sols, kurā katrs nākamais skolnieks ieraksta jaunu rupjību arī var tikt nosaukts par sociālo mediju. Avīze nav sociālais medijs klasiskā izpratnē, taču, ja tā atrodas publiskā vietā, kur vairāki cilvēki aizpilda vienu un to pašu krustvārdu mīklu un rakstot uz tās apmainās ar pareizās atbildes minējumiem, tā arī kļūst par sociālo mediju. Publiska uzstāšanās, kuras laikā runātājs atbild uz klausītāju jautājumiem pēc būtības arī ir sociālais medijs.

Saziņas forma apraksta to, kā notiek sazināšanās šajā medijā – vai saziņa ir privāta, publiska, vai tā notiek slēgtās grupās utt..

Sociālie mediji no tradicionālajiem atšķiras ar to, ka lai radītu un lietotu sociālos medijus nav nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Tradicionālo mediju (drukātā prese, TV, radio) realizēšanai ir nepieciešams ļoti dārgs tehniskais aprīkojums – tipogrāfija, video un audio apstrādes un raidīšanas ierīces.

Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka jebkura no sociālajām platformām ir sociālais medijs. Tomēr pamatā sociālie mediji ir portāli un mājas lapas, kas neveic sociālo tīklu funkcijas, piemēram, ziņu portāli, blogi un pilsoniskās žurnālistikas portāli.

Ļoti priecātos, par komentāriem – ja esmu iebraucis auzās, gribētos zināt, kurās tieši. Paturiet prātā, ka laba daļa no rakstītā ir mana interpretācija un subjektīvs viedoklis. Lai vai kā, centīšos būtiskākos labojumus iekļaut šajā tekstā, lai gala versija būtu precīza un korekta.

video intervija ar Gary Kebbel

Vakar man un vēl dažiem blogu autoriem bija lieliska iespēja pie ovālā galda diskutēt par jaunajiem medijiem ar Gary Kebbel no Knight foundation.

Varbūt mēs vakar tā arī nenonācām līdz ģeniāliem atklājumiem, taču es katrā ziņā ieguvu mazliet plašāku skatījumu uz mediju pasaulē notiekošo.

Ansis Egle, kā jau parasti, ir sagatavojis nelielu video interviju ar Gary, kurā tiek runāts par:

  • Par Knight News Challenge sacensībām un iespēju saņemt finansējumu arī TAVAM inovatīvajam projektam digitālo mediju jomā
  • Par pieteikumu iesniegšanas dedlainu, kas ir pagarināts līdz 2009. gada 15. decembrim
  • Par to, kā mirst tradicionālā prese – avīzes
  • Par to, kā funkcionē demokrātija
  • Par to, kāpēc avīzes mirst
  • Par akciju tirgus alkatību
  • Par to, kā nepalikt uz otru gadu dzīvē un nekļūt par otrās šķiras pilsoni
  • Par to, kā iegūt darbu McDonalds
  • Par frustrāciju darbā un jaunām iespējām darbā
  • Par mācību, kas gūta strādājot USA TODAY
  • Par to, kā pareizi izplatīt ziņas un kādos kanālos un kā to darīt
  • Par to, kā ASV mediji mācās strādāt pa jaunam
  • Par sarunu un monologu

Video šeit:

http://www.vimeo.com/7170991

Plašāki Anša komentāri par interviju šeit.

mans jaunais darbs

Sveiki, es gribu pastāstīt ar ko es šobrīd nodarbojos un kā tas ietekmēs šo blogu.

Nu jau pagājuši trīs mēneši kopš es vairs nestrādāju reklāmas aģentūrā par web projektu vadītāju.

Pienāca brīdis, kad dažādi blakus projekti un pasūtījumi apjoma ziņā aizņēma vairāk laika nekā mans pamata darbs un es sapratu, ka tas bija īstais brīdis darboties uz savu roku.

Tagad mans darbs joprojām ir blogu un mājas lapu veidošana tikai ar vienu lielu atšķirību – es pats sev esmu darba devējs. Es pats organizēju savu ikdienu, tikšanās laikus, darba stundas, termiņus un citas lietas. Atkarībā no projekta lieluma un prasībām es sadarbojos ar web dizaineri un programmētāju.

mikslatvis.com:

miks-latvis

Daži pēdējā laika spilgtākie darbi ir: ansisegle.lv, padotiesaizliegts.lv un themoonlightcaravan.com. Nedēļas beigās (17. oktobrī Pulkvedī) tiks publiskota jaunā VERY COOL PEOPLE mājas lapa. Un tuvākajās nedēļās tiks pabeigts darbs vēl pie vairākiem jauniem projektiem.

Paralēli šiem web lapu projektiem esmu uzsācis darbu jaunā un daudzsološā kompānijā EDA, kuras sastāvā es strādāju pie tā, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu jauno mediju pielietošanu PR kampaņās. “Jaunie mediji” ir populārs lamu vārds zināmās aprindās, taču es patiešām ticu, ka mums izdosies Latvijā šo lauciņu iekustināt pozitīvā virzienā. EDAi vēl top mājas lapa, kad tā būs gatava varēsiet uzzināt arī plašāku info par šo kompāniju. EDAs ietvaros, piemēram, tika noorganizēts nesenais Valmiermuižas blogeru pasākums.

Kā tas ietekmēs šī bloga saturu?

Šajā blogā laika gaitā tiks publicētas, saites un norādes uz daudziem projektiem, pie kuriem es strādāšu. Es domāju, ka ir saprotams, ka blogā pieminēšu galvenokārt tādus, projektus, kas man pašam ir interesanti, vai varētu noderēt lasītājiem.

To es paskaidroju tāpēc, lai šī informācija netiktu uzskatīta par apmaksātu vai slēptu reklāmu. Gluži otrādi, tā būs neapmaksāta un neslēpa reklāma – es turpināšu izplatīt jaunumus par foršiem projektiem un atbalstīt šos pasākumus tieši tāpat kā tas noticis līdz šim.

Varu nosaukt dažus piemērus – tie paši Very Cool People – divi džeki, kas spēlē šajā grupā ir mani labi draugi, vienu es pazīstu, jau no skolas pirmās klases. Protams, ka es šeit popularizēšu viņu koncertus, mūziku, pasākumus un citas lietas, jo es zinu, kā klājas mūziķiem mazajā Latvijā un ja reiz man ir tāda iespēja viņus atbalstīt, tad kāpēc gan to neizmantot?

Padoties aizliegts – Latvijā veidota dokumentālā filma par boksu. Padomājiet paši, cik “plaša patēriņa” ir šī filma un sapratīsiet, kāpēc es to cenšos pieminēt un noreklamēt pie katras izdevības. Un kāpēc es tā daru? Tāpēc, ka viņi ir pelnījuši jebkādu atbalstu, kādu vien es spēju sniegt.

The Future of Journalism

Garš, nopietns un mazliet iemidzinošs video, bet ļoti vērtīgs viedoklis par žurnālistikas nākotni.

Len Downie, Vice President at Large, The Washington Post, evaluates the hurdles confronting print journalism’s transition to the web – including mass layoffs and buyouts and falling advertising revenues. He also proposed several innovative models for the industry, including institutional or philanthropic support, micropayment systems and new media formats.

YouTube Preview Image

The Future of Journalism

Kādu lomu ASV prezidenta vēlēšanās spēlēja jaunie mediji, sociālie tīkli un web 2.0 tehnoloģijas?

Domāju, ka daudzi aktīvākie interneta lietotāji pieredzēja to, ka pieslēdzoties jebkuram lielākam aizjūras portālam, lai arī par kādu tēmu tas būtu, bija sajūtams, ka patiešām esi iegājis vēlēšanu kara laukā.

Pats visvairāk to izjutu ierastajā youtube.com, kas tikai paviršam vērotājam var izskatīties pēc “video klipiņu portāla.” Domāju, ka lielākajai daļai tomēr ir skaidrs, ka youtube ir milzīgs video veidotāju un patērētāju organisms, kas reaģē uz visām pieprasījuma izmaiņām.





Kontakti

onkulis.com bloga, autors: Miks Latvis,
saturs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported License.

Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv