krizdabz.lv

blogeri nopratina Drošības policija

Vārda brīvības pārkāpumi, nopratināšanas un apcietinājums nav tikai Ķīnas ikdiena. Arī mūsu pašu “drošības” struktūras sākušas iebiedēt blogerus tikai tāpēc, ka viņiem nepatīk internetā publicētā informācija.

krizdabz.lv, Ierindas pilsoņa raksts – Drošības policija – skats no malas:

Iesauca mani iekšā un sākās pārrunas – vai jūs pazīstat tādu Krizdabzu? Atbildēju, ka esmu par tādu dzirdējis. Vai jūsu segvārds ir Ierindas pilsonis? Palaboju jauno cilvēku sacīdams, ka kļičkas parasti ir noziedzniekiem, man ir pseidonīms. Un tad sekoja jautājumi, kurus es uzreiz pat nesapratu – kas jums drukā rakstus? Pārprasīju, ko viņš ar to domā? Nu jūs uzrakstāt, bet kas drukā? Ar kaunu nācās atzīties, ka sekretāres man nav un drukāju pats. Bet kas jums ievieto rakstus internetā, kas nosūta jūsu rakstus? Te nu man pielēca, ka inspektors uzskata mani par nespējīgu nospiest dažus taustiņus uz klavieres vai arī par tik atpalikušu, ka nevaru iemācīties, kā lieto e-pastu. Laikam jau aprindās, kurās apgrozās DP inspektori, datorlietošanas prasme ir pielīdzināma augstākajai matemātikai vai kvantu fizikai.
Drošības policija – skats no malas

Par šo gadījumu var lasīt arī angliski Jura Kažas vārda brīvībai veltītajā blogā: Paranoia runs deeper : Blogger questioned by Security Police

Platforma Music – ar pirātismu pret pirātismu?

platforma music logo

Savdabīgu rīcības veidu izvēlējusies visiem zināmā autortiesību aizstāve Platforma Records savā mūzikas portālā “Platforma Music.”

Pirmkārt, šeit ir labā ziņa – no 25. aprīļa tiek piedāvāta bezmaksas (un maksas mūzika) no Latvijas mūziķiem. Mūzikas veikals, kurš tirgo mp3 failus ir tikai slavējama lieta mūsu stagnējošajā mūzikas tirgū.

Taču kā jau mūsu zemē ierasts vienmēr atrodas kāds nesmukums, kas tomēr pabojā kopējo tēlu.

mixx.com copy&paste = kurtuesi.lv

Pie Kristapa varat izlasīt par jaunu projektu, kurš dod iespēju ar GPS palīdzību sekot līdzi cilvēkiem.

Kristaps ir jauki aprakstījis pasākumu un man nav vēlmes atkārtoties. Gribu tikai piebilst vienu lietu.

http://www.kurtuesi.lv/css/screen.css satur šādas lietas:

/*
* Mixx Stylesheet
* Copyright (c) 2007 Recommended Reading, Inc. (http://www.mixx.com)
*/

Nav gluži labi vai ne?

par interneta portālu atbildības sfērām

DELFI: Rosina noteikt stingrāku kontroli pār interneta portāliem

pārdomas par rakstu

par portāliem
Skaidrs, ka mūsu gudrās galvas nevēlas neko sliktu. Vienkārši ir dabiska vajadzība sakārtot likumdošanu interneta vietņu jomā. Taču ir cits sāpīgāks jautājums – cik labi valdība orientējas mūsdienu interneta procesos?

Beigu beigās ir iespējams, ka tiks pieņemtas pamatīgas aplamības, kuras rastos neievērojot to, ka internets ir strauji mainīga vide.

Pašlaik nevajadzētu būt grūtībām nodalot lietotāju radīto saturu no tā, kuru veido portālam algotie žurnālisti. Ja par žurnālistu rakstiem portāla veidotāji var nest atbildību, tad pavisam savādāk ir ar lietotāju saturu. Atbildību par komentāriem, un portālā ievietotajiem foto un video materiāliem ir jānes tiem, kas tos pievieno. Portālam iespēju robežās ir jāseko līdzi pievienotajiem materiāliem, taču ir jāsaprot, ka pilnībā tos izkontrolēt nav reāli.

Un tas vēl nav viss. Parādoties jauniem projektiem, kuros gandrīz viss saturs ir lietotāju radīts un pievienots, rodas jautājums, kurš ir atbildīgs par šo materiālu publiskošanu – informācijas radītājs un pievienotājs, vai publicēšanās platforma.

Vai ir pieļaujams, ka pie atbildības tiek saukti portāla īpašnieki un veidotāji?

sodīsim komentētājus vai portālus

Scenārijs:

  • Lietotājs portālā pievieno “sliktu” materiālu.
  • Sliktais materiāls tiek cauri filtram.
  • Vainīgo pievienotāju nav iespējams atrast.
  • Publicētais materiāls ir jau paspējis “traumēt” citus portāla lietotājus.
  • “Cietušais” apmelotais, apsmietais upuris vēlas kompensāciju.
  • Neatrodot slikto lietotāju, kompensācija tiek pieprasīta no portāla, kurā publicēts sliktais materiāls.

Vai šāds scenārijs šķiet normāls?

Padomājiet par analoģiju ārpus virtuālās vides. Par rupjībām, kas ir uzpūstas uz ēkas sienas taču neviens nesauc pie atbildības sienas īpašnieku. Tad kāpēc virtuālajā vidē vajadzētu būt šādai aplamai kārtībai?

par blogiem

Delfu ziņa cita starpā vēsta arī par to, ka arī blogi varētu tikt pielīdzināti masu mēdijiem.

Vēl gan nekas nav īsti skaidrs kādas būs sekas topošajiem grozījumiem likumos, bet spekulācijas jau ir panesušās labu labās:

  • Blogi varētu iegūt masu mēdiju statusu un līdz ar to arī atbildības bagāžu
  • Blogeriem un neatkarīgajiem žurnālistiem/brīvības cīnītājiem būs jāatbild par katru uzrakstīto vārdu un jākontrolē komentāru saturs
  • Rupjības būs jāsatīra un jāslēpj no lasītāju acīm – vairs nevarēs rakstīt visu, kas ienāk prātā

Es tomēr ieteiktu sekot līdzi visiem jaunumiem, kas skar šo tēmu un jau laicīgi domāt par to, kādā veidā dot ziņu mūsu viedajiem prātiem par to, kas ir blogi un kāpēc tos vajadzētu vairāk vai mazāk likt mierā :)

Ieteicamā papildus literatūra:

par sociālo tīklu īpatnībām

sen nav bijis tik patīkami vērot, kā divi viedokļi saduras.

Mans sens koju biedrs Rodžers ir sagatavojis 13 punktus, kas viņu kaitina sociālajos tīklos. Kristaps šiem punktiem pretī ir nolicis savus pamatojumus, un savus skaidrojumus, kāpēc viņam patīk sociālie tīkli. Kopā šie abi raksti dod iespēju palūkoties uz sociālo tīklu īpatnībām un iezīmēm no dažādiem un netradicionāliem skatu punktiem.

Veiksmi lasīšanā. Raksti ir gari un ceru, ka sapratāt, ka, lai visu pareizi saprastu, pirmo jālasa Rodžera rakstu :)

rodzhers-socialo-tiklu-ipatnibas.jpg

krizdabz-socialo-tiklu-ipatnibas.jpg





Kontakti

onkulis.com bloga, autors: Miks Latvis,
saturs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported License.

Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv