autors: Kaspars (kaspars.twizt.com)
Man vienmēr patikušas dažādas skaitlisku datu vizualizācijas. Regulāri sekoju līdzi, ja kādā ārzemju dizaina blogā parādās, kādi interesanti materiāli, kas skaidrā, vizuālā veidā parāda komplicētus un ne tik viegli uztveramus datus. Pēdējais paraugs no šīs tēmas bija lielisks apkopojums: 27 vizualizācijas par finanšu krīzi.
Latvijas Avīzes internetā izplatītais video rāda, kā Godmanis šī gada februārī pasniedz ekonomikas stundu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
Interesanti ir tas, ka šajā paraugstundā viņš stāsta gluži saprotamas lietas. Ekonomikas uzplaukuma/buma laikā nodokļu likmes ir jānotur esošajā līmenī vai jāpaaugstina, lai “uzkrātu taukus” recesijas, laikiem, kad ir īstais brīdis, nodokļu likmi samazināt, lai saglabātu veselu ekonomiku. Savādi, ka pienākot reālai krīzei, šīs mācības viņam pašam ir piemirsušās.
“.. kad notiek recesija, privātais patēriņš mazinās. Kad ir grūti ar investīciju ieplūšanu, tad ir tas variants, ka valdībai jāstimulē ekonomika [..] un tad ir tas brīdis, kad nodokļi jāsamazina un kad var palielināt valsts izdevumus. Visas valdības rīkojas otrādi – tad, kad ir labie laiki, tad vēl samazina nodokļus, bet tad, kad ir sliktie laiki un neienāk nauda, tad, domājot, ka tā varēs iegūt naudu, ceļ uz augšu nodokļus un dabū pilnīgi pretēju efektu.” Tā teica Ivars Godmanis š. g. 21. februārī akcijas “Iespējamā misija” ietvaros vadot ekonomikas mācību stundu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Nepaiet ne gads un Godmaņa vadītā valdība dara to, ko viņš pats nosaucis par nepareizu – palielina nodokļus… Linda Rasa/Video autors: Intars Atstupens
Latvijas Avīze video arhīvs
Sviesta cibas tēvs watt ir apkopojis dažādus izteikumus par Starptautisko Valūtas fondu:
Raksts:
9. novembris (2008), Gerhards: palīdzības lūgšana SVF nav valdības dienaskārtībā.
“Atsaucoties uz masu medijos izskanējušo ziņu, ka Latvijai būs jālūdz palīdzība Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzsver, ka šāds jautājums nav valdības dienaskārtībā.”
“Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) bija kategoriskāks. “Latvija nav plānojusi vērsties SVF un pati var tikt galā ar savām problēmām,” pauda ministrs.”20. novembris (2008), Latvija grib aizņemties no SVF.
“Godmanis gan neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem. Arī Slakteris nekonkretizēja summu, kādu valsts cer iegūt no SVF.”
“SVF eksperti ik gadu sniedz atzinumus par Latvijas ekonomiku, taču pēdējos gados valdības tos uztvēra vēsi. Piemēram, Aigara Kalvīša (TP) valdība ļoti skeptiski izturējās pret SVF ekspertu jau 2006.pavasarī izteikto aicinājumu rūpīgi sekot tam, lai Latvijas ekonomikai nedraudētu pārkaršana, kā arī ieteikumiem ierobežot valsts budžeta izdevumu pieaugumu, samazināt kredītu pieauguma tempu un pievērst lielāku uzmanību banku uzraudzības pastiprināšanai.”25. novembris (2008), Slakteris: Latvija no SVF un ES varētu prasīt līdz trīs miljardiem eiro.
“”Latvija prasīs mazliet vairāk nekā divus miljardus eiro vai 2,5 miljardus eiro līdz trīs miljardus eiro,” pavēstīja Slakteris. ”01. decembris (2008), Latvijai tomēr nepieciešami pieci miljardi eiro no SVF un ES.
“Latvijai no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) nepieciešami pieci miljardi eiro (3,5 miljardi latu), pirmdien [...] paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.”
“Manuprāt, tā ir reālistiska aplēse. Aptuveni trīs miljardi (eiro) ekonomikas atbalstam, un aptuveni divus miljardus varētu tieši saistīt ar budžeta deficītu un lielākiem valdības tiešajiem izdevumiem,” viņš teica.02. decembris (2008),M. Bičevskis (TP) “100. pantā”:
“Mārtiņš Bičevskis arī nevarēja apstiprināt, ka valsts var garantēt to, ka Parex nebankrotēs. Viņš stāstīja, ka valdība darīs visu, lai sekmētu Parex bankas turpmāko darbību, bet tā arī nekādas konkrētas garantijas nesniedza. Kad runa bija par iespējamo aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda, valsts sekretārs negribēja nosaukt konkrētu summu, bet vēlāk atzinās, ka tā varētu būt no trešās daļas līdz pusi ģimenes budžeta, kas konkrētos skaitļos nozīmētu 5-7,5 miljardu eiro.03. decembris (2008), “Fitch”: Latvijai var nākties aizņemties pat 13,5 miljardus eiro.
“[...] saskaņā ar pamatscenāriju un pesimistisko scenāriju Latvijai būtu nepieciešami attiecīgi seši miljardi eiro (4,2 miljardi latu) un 13,5 miljardi eiro.”
“Kā ziņots, “Fitch” 11.novembrī samazināja Latvijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim, brīdinot, ka Latviju visdrīzāk gaida “smaga finanšu un ekonomiskā krīze”.”“Fitch” reitings Latvijai samazināts uz “BBB-”.”
Turpinājums sekos
© bna.lv
Dažreiz ir ļoti grūti palikt pie sava viedokļa. It sevišķi, ja viedoklis ir pateiks nedomājot ar galvu.
Jau sen biju noskatījis pamācību/recepti, kurā apskaidrots, kā pagatavot kraukšķīgo medus cāli, līdzīgu, kādu iespējams nobaudīt GanBei iestādījumā.
Šodien es, lasot soļus no pamācības, biju asistents medus cāļa gatavošanai mūsu virtuvē. Mērce mums sanāca gandrīz identiska tai, kāda tiek pasniegta restorānā, taču cāļi bija tikai attāli līdzīgi. Novērojumi liecina, ka vista ir jāgriež lielākos gabalos, nekā tas šķiet nepieciešams, jo vārot eļļā apjoms samazinās un mazākie gabali sanāk pārāk kraukšķīgi.
Ja neskaita to, ka cepot tiek izniekots pamatīgs daudzums eļļas, tad šādu maltīti pagatavot var salīdzinoši īsā laikā, un tas nav nemaz tik sarežģīti.
Nesen jau minēju, ka atradu vērtīgu pamācību, kā pagatavot suši – izskatās, ka “ekonomiskās krīzes apstākļos” kulinārā tēma kļūst populāra :).
Vēl varu atgādināt “recepti” no saviem krājumiem – kā garšīgi pagatavot kukurūzu: vārītas kukurūzu vālītes.
Ilustrācijas foto no lapzeme.wordpress.com
jaunākie komentāri