Svētdien mēs pavisam mazā kompānijā devāmies laivot pa Rīgas ezeriem. Viens kajaks, viens vienvietīgs un viens divvietīgs sit-on-top’s*.
Sākums visādā ziņā bija gaišs. Spīdēja saulīte, mēs ap 10:30 lēnā garā startējām no Ķīšezera rietumu krasta. Vilnīši nebija lieli un noskaņojums lielisks. Tālumā redzami skursteņi un daudzstāvu mājas. Interesanta sajūta, it kā pie dabas, bet tomēr pilsētā.
Šis bija pirmais laivu brauciens, kura laikā mēs pārmaiņus atradāmies Latvijā un Igaunijā (atkarībā no tā krasta, kurā nolēmām izkāpt).
Laivojiens kā parasti bija lielisks. Piektdienas vakarā apmetāmies upes krastā, lai sestdienas rītā varētu laicīgi ķerties pie airiem. Šādi braucieni man patīk visvairāk, jo svētdienas vakarā iebraucot Rīgā ir sajūta, ka uz upes ir būts gandrīz nedēļu.
Turpinu piefiksēt savus laivu braucienus. Šī gada pēdējos divos maija datumos mūsu brašā komanda “nolaivoja” Svētupes posmu no Pāles līdz Vecsalacu tiltam.
Šis gads ir laivošanām tik bagāts, ka es īsti pat nespēju visus braucienus kārtīgi uzskaitīt un piefiksēt. Piefiksēt gribas, lai vēlāk būtu skaidrība un uzskates materiāls citiem interesentiem – kā mums katrā vietā ir gājis.
Kolosālas kvalitātes bilde. Filmiņa nav attīstīta. Pa kreisi Mikausis, pa labi es.
19. aprīlī Amatas iespaidā mūsu jautrā kompānija sagribēja turpināt laivošanas priekus un liktenis lēma, ka tā būs Ogres upe.
Braucām no posmā Ērgļiem līdz Vecogres HES. Viss lielais pavasara ūdens bija jau prom, tāpēc salīdzinoši ar Amatas krācēm nekādu lielo trakumu nebija. Tomēr, kā jau parasti, ja trakumu nav, tad tos nākas radīt :)
Domāju, ka par braucienu vislabāk spēs pastāstīt mūsu sagatavotās video reportāžas. Visi video ir atrodami – youtube.com/user/IngridaLudzina
Es sēžu tur vidū. Šī bija vienīgā labā bilde, kur esam redzami uz ūdens. Čalis ar airi gaisā ir Mikausis
Šķiet, ka Lieldienu brīvdienās aktīvākos Latvijas iedzīvotājus varēja satikt nevis ripinot olas vai šūpojoties, bet gan braucot pa vietējām upēm.
turpināt lasīt
Lielākā daļa no noķertajiem kadriem pie Gaujas.
Pamēģināšu ievietot arī slaidu šovu. Ja nedarbojas, tad labāk dodieties uz šo foto izlasi.
Sadomājām rudeni lūkoties, bet, lai būtu interesantāk braucām sārtās lapas meklēt ar laivām. Tas, sarkanajā kapucē, esmu es.
Izskatās taču pēc kautkādalielākanjona vai ne?
Foto autors © Ēriks Zilbalodis
Reiz sen senos laiko, tik senos, kā 9. un 10. augusts mēs devāmies jaukā braucienā pa Salacu.
Kartē aptuveni parādīts mūsu maršruts. Neesmu drošs vai mēs aizbraucām līdz pašai Vecsalacai, bet nu kaut kur tuvumā bijām. Kā arī sākuma punkts, bija ārpus Staiceles pāris kilometrus uz jūras pusi.
Es negrasos atreferēt ziņas, tas jau ir izdarīts pie Kristapa Skuteļa, es nedošu arī patiesībai tuvus secinājumus tie ir pie mosties.org.
Kopš piektdienas es visu nedēļas nogali dzīvoju pie un uz Salacas. Mēs braucām ar kanoe laivām no Staiceles līdz Vecsalacai. Ļoti jauki pavadījām laiku. Fotografēju ar Zenītu, ceru, ka būs labas bildes. Uzskatu, ka šis notikums manā dzīvē ir simts reizes svarīgāks par Olimpiskajām spēlēm, kurās es nepiedalos un karu, kurā es nekaroju.
jaunākie komentāri