Ceturtā mini intervija. Šoreiz iztaujāju Ms Marii, kuras blogu iesaku palasīt ikvienam izglītotam interneta lietotājam.
Ms Marii paralēli savam personīgajam blogam, ir izveidojusi atsevišķu blogu gramatas.wordpress.com, kurā ir lasāmi kārdinoši apraksti par labām grāmatām. Tāpēc, ja kādam ir problēmas izdomāt, kura ir nākamā grāmata, kuru derētu lasīt, tad grāmatu blogā var noteikti atrast kaut ko labu. Tur ir atrodami arī dažādi topi no sērijas: 80 grāmatās apkārt zemeslodei, 1001 grāmata, kuru būtu jāizlasa līdz mūža beigām, top 100 lasītākās grāmatas. Un tādā garā.
Noteikti iesaku izlasīt šī raksta beigas, tur Ms Marii dalās pārdomās par pašlaik notiekošo blogu topu veidošanas trakumu un citām sadzīviskām štellēm. Un nu jautājumi un atbildes:
Par ko ir tavs blogs?
Mans pamatblogs, sauksim to tā, ir msmarii.wordpress.com. Tajā es rakstu par visu (nu gandrīz visu) kas mani interesē, aizķer jūtas, liek padomāt, vai ko es gribu pastāstīt citiem (piemēram, par nedrošākajām interneta adresēm vai Filipa Starka dizaina izstādi). Nevaru izdalīt kādu konkrētu tēmu, par ko es rakstītu īpaši daudz. Rakstu par filmām, dzīvi, ceļojumiem, ielieku kādu ēdienu recepti, fotogrāfijas. Viena no nopietnām interesēm ir grāmatu lasīšana, kas tagad ir pārvērtusies manā otrajā blogā gramatas.wordpress.com. Tajā es aprakstu savas izlasītās grāmatas, ir daži lasīšanas plāni/topi, kas man kalpo kā vadlīnijas lasāmo grāmatu izvēlē. Tik vienkārši.
Kāda ir tava pamatnodarbošanās?
Vadu palielu struktūrvienību, tātad esmu vadītāja. Vairāk man negribētos atklāt, Latvija maza, priekšnieki konservatīvi…
Kāpēc sāki rakstīt blogu?
Biju uz semināru par jaunumiem interneta mārketingā, tur arī pirmo reizi dzirdēju par blogiem. Interneta mārketings mani interesē, tāpēc papētīju sīkāk, kas tas blogs par zvēru un nolēmu pamēģināt, vai pati spēju ko tādu radīt. Plus, noteikti bija vēlme izteikties, lai gan dienasgrāmatas nekad neesmu spējusi rakstīt.
Cik sen jau raksti blogā?
Ms Marii drīz būs gads. Sāku pagājušā gada oktobrī. Nebija īsti doma, kas lasīs un vai lasīs. Vienkārši rakstīju. Vēlāk sāka likties, ka neviens mani nelasa, bet visi lasa Onkuli :) Domāju, ka man neko tādu nesasniegt, bet nu jau nav tik traki :) Prieks par pirmo komentāru bija liels, jo svarīgs nav lasītāju skaits, bet gan tādi lasītāji, kas izlasa un kam arī ir ko teikt. Ms Marii grāmatplaukts savu dzimšanu piedzīvoja šā gada jūnijā, kad pārnesu grāmatu apskatus uz atsevišķu blogu.
Raksturo sava bloga vidējo aritmētisko lasītāju/komentētāju!
Liela daļa atnāk caur Google meklējot informāciju par degu vai kādu rakstnieku/grāmatu/kādu vietu Latvijā. Tātad tāds informācijas meklētājs. Man nav iespēju noteikt vai un cik bieži šie cilvēki atgriežas. Pārējie pārsvarā ir “kolēģi”, kas paši raksta blogus. Mani lasa tie, kam vienīgā interese dzivē nav datortehnologijas un programmēšana, jo es par šīm lietām nerakstu.
Kādiem cilvēkiem tavs blogs varētu šķist interesants?
Izglītotiem cilvēkiem ar vispārīgām interēsēm, jo es, piemēram, neesmu profesionāle mākslā, mūzikā vai tamlīdzīgi. Vecums - ap 20 un vecāki.
Cik ilgi un cik bieži notiek radošais process, rakstīšana un informācijas meklēšana?
Tas atkarīgs no brīvā laika daudzuma. Reizēm tās ir 5 minūtes, ja rakstu ko īsu, vairāk tikai pārdomas. Reizēm tās ir pāris stundas. Tā tas ir ar rakstiem par Krievijas ceļojumu, jo tur es cenšos visu sīki aprakstīt, dot pēc iespējas precīzāku informāciju, ievietoju fotogrāfijas. Būtībā rakstu tad, kad gribas/kad ir ko teikt, nevis ar domu “tā, man šodien kaut kas noteikti ir jāuzraksta”. Parasti ir viens raksts dienā iekš Ms Marii, grāmatplauktā retāk.
Kāpēc kādam būtu jāparakstās uz tavu RSS, vai arī jāpievieno tavs blogs pie grāmatzīmēm?
RSS ir veids, kā saņemt manu rakstu tad, kad es esmu kaut ko jaunu uzrakstījusi, tā ir katra paša izvēle vai izmantot RSS. Es RSS izmantoju minimāli, jo man nav laika katru dienu ziņas lasīt un to sakrājas pārāk daudz. Pie grāmatzīmēm gan noteikti jāpievieno, lai nebūtu lieki internetā jāmeklē, kur bija tas foršais blogs par grāmatām/ceļojumiem utt. Visu interesanto vai noderīgo vietu adreses taču nevar no galvas atcerēties. Es izmantoju grāmatzīmes.
Kāds ir tavs padoms tiem, kas prāto uzsākt blogošanu?
Padomājiet vai jums ir no sevis ko teikt. Latvijā trūkst blogu, kur tiešām būtu ko lasīt. Un vai spējat rakstīt saprotamā valodā, nevis kādā čomu žargonā. Pieļauju, tas tāpēc, ka tie, kas varētu rakstīt/ veidot labu/specifisku saturu blogam uzskata, ka blogs ir nenopietna lieta vai arī viņiem vienkārši nav laika/gribēšanas sevi izteikt internetā. Seksa blogu mums tagad tā kā būtu pietiekoši :), ceru, ka būs arī par citām tēmām.
Vēl šis tas par blogošanu un blogu topiem…
Vēl par blogošanu runājot, man nepatīk fakts, ka ir sākusies kaut kādu topu veidošana (vienkārši sakot - krāniņu mērīšana). Topi ir neobjektīvi, jo visiem nav vienādi spēles noteikumi. Protams, topus var taisīt, bet tad ir skaidri un gaiši jānorāda, ka tops veidots pamatojoties uz gmetrix statistiku vai ko citu, nevis paziņot, ka lūk šie ir krutākie/apmeklētākie utt. blogi Latvijā un pārējie neeksistē, un tad sākt kašķi kurš no krutajiem ir krutāks. Ja kāds tagad grib iekomentēt, ka man arī gribas būt trijniekā, tad varat nepūlēties, jo man nav vajadzības būt trijniekā vai trīsdesmitniekā, vai trīssimtniekā :) Vēl muļķīgāk ir sākt apspriest, kas nepatīk konkrētajā blogā - nepatīk kā raksta, jāmaina tas un tas utt. C`mon, blogs ir blogs tāpēc, ka autors tajā raksta ko un kā pats grib, blogs ir PERSONīGA lieta, ja vien autors ar blogu negrib pelnīt. Kam nepatīk, lai nelasa. Man ļoti negribētos, ka blogu komentētāji pārvērstos par ko līdzīgu Delfu komentētājiem, kur argumentētas kritikas vai sakarīgas diskusijas vietā ir prasta diršana…
Viss.
Jauku dienu!
