foto autors Ted Rheingold

Man bieži jautā, lai es palīdzu un aktivizēju kādu no antivīrusu programmām, kuras nāk komplektā ar svaigi iepirktu datoru.

Parasti šī dāvana nāk no veikala un beidzas pēc noteikta termiņa. Lai aktivizētu ir nepieciešams iegādāties licenci un pat ja tas nav īpaši dārgi, es uzskatu, ka tas ir lieki.

Parastais rīcības plāns ir noskaidrot, kādas ir datora lietotāja vēlmes un censties pierādīt, ka mājas apstākļos var iztikt arī ar bezmaksas risinājumu.

Trīs labākie un visbiežāk lietotie bezmaksas pretvīrusu rīki ir: AntiVir, AVAST, un AVG.

Šīs trīs programmas nav ideālas, un to bezmaksas versijas nav paredzētas lietošanai darba vajadzībām. Bezmaksas versijas ir atļauts legāli lietot tikai privātajos – mājas datoros.

Pats jau vairākus gadus lietoju AntiVir. Programma lieki nenoslogo datora resursus un labi padara savu darāmo. Pazīstu cilvēkus, kuri dod priekšroku AVG. Domāju, ka antivīrusa izvēle ir tikai gaumes jautājums, jo svarīgākais, lai darbs ir padarīts. AntiVir līdz šim nav mani pievīlis, tāpēc neredzu iemeslu lietot un mēģināt kādu citu produktu.
Tikko konstatēju, ka uz mājas laptopa vispār nav nekādas antivīrusu programmas. Stāv tikai Vista un knābā graudus.

Cilvēkam, kas kaut nedaudz prot apieties ar datoru vajadzētu būt spējīgam pašam uzstādīt jaunu pretvīrusu programmu.

Ieteicamais uzstādīšanas princips:

1. lejupielādē izvēlēto programmu;
2. atbrīvojies no vecās programmas (divas antivīrusu programmas uz viena datora parasti nekad nedraudzējas);
3. darbini lejuplādēto failu un izpildi to, kas rakstīts instalēšanas vednī;
4. berzē rokas.

Nobeigumā es vēlētos dzirdēt lietotāju pieredzi par minētajām programmām. Ja uzskatāt, ka ir kāds labāks bezmaksas risinājums mājas vajadzībām tad es priecāšos to uzzināt.

Ja jūs savā Skype aizčāposiet līdz Tools sadaļai Change Language, jūs ātri vien konstatēsiet, ka varat itin ērti lietot šo programmu igauņu un lietuviešu valodā. Tā ir priecīga ziņa visiem igauņu un lietuviešu valodas pratējiem, bet tiem, kam prāts nesās uz ko saprotami latvisku, kārtējo reizi ir jāpaliek bešā.

Tā nu mūžīgi ir, ka esam tā pēdējā no Baltijas valstīm. Skrienam nopakaļus vilcienam, kuru regulāri nokavējam.

Un tagad sākam kolektīvi raudāt un gausties. Vieni gaudīsies par to, ka neko nevajag tulkot latviski otri gaustin gaudīsies par to, ka mūžīgi jāgaužās.

Bet nevajag gausties. Komentāros pamanīju vienu acīgu jaunēkli, kurš kā izrādās pārstāv Skype neoficiālā tulkojuma lapu.

ieksh.net/skype-lv

Šajā lapā var atrast latviešu valodas failu, kas padara Skype draudzīgu un latvisku. Tā kā Skype attīstās un nemitīgi iznāk jaunas versijas arī valodas fails tiek regulāri papildināts, jaunumiem ir izveidots arī RSS, tāpēc neko garām palaist arī nav iespējams. Vai nav lieliski? Uzstādīšana ir vienkāršāka par vienkāršu, tā ir apskaidrota tajā pašā sākuma lapā.

Varam tikai priecāties, ka kārtējais produkts ir kļuvis pavisam latvisks.

iPod nano tagad spēj lepoties ar to, ka ir apguvis latviešu valodu.

Ja tavā īpašumā ir pirmās paaudzes iPod nano, tad arī tavs iPods var sākt runāt latviešu mēlē. (Drosmīgie var mēģināt arī ar jaunajiem otrās paaudzes iPod nano)

Kā rīkoties, lai iegūtu tādu bildi, kāda redzama attēlā?

Latviskot savu muzikālo draugu vari ar trim vienkāršiem soļiem:

1. nepieciešams lejuplādēt iPodWizard
no šejienes vai no šejienes (<1 MB)

2. nepieciešams lejuplādēt iPod latviskoto firmware no šejienes (~22 MB)

3. nepieciešams iekopēt latviskoto firmware iPodā ar iPodWizard

Ko jūs iegūstat latviskojot savu iPod nano?

Jūs iegūstat skaistu un latvisku mūzikas atskaņotāju. Jūs taču klausāties “mūziku” nevis “music.”

Un visvājākā no visām trim. Salīdzinot ar pirmajām šī nemaz nešķiet jautra.

Ieskatam divas iepriekšējās reklāmas. Pirmā un otrā.

Ubuntu Feisty jau “no kastes” pazīst NTFS failu sistēmu. Tā ir.. nu tā ir failu sistēma, kura tiek izmantota Microsoft Windows. Tas nozīmē, ka tagad pavisam vienkārši iespējams piekļūt datiem, kas atrodas NTFS partīcijā(s). Jādodas tikai uz mapi Media un windows partīciju mapes būs jau priekšā.

Kāda velna pēc jaunākais Adobe readeris aizņem vairāk kā 100 megabaitus no mana cietā diska?

Kas pie velna ir šis?

Neesmu nekādu javu sev licis, bet tagad stāv šie abi un aizņem 300 MB. Vai tas ir normāli?

Ārā no mana datora, diedelnieki, ārā uz visiem laikiem!!

Var būt vairāki iemesli, kāpēc kāds var vēlēties nomainīt tīkla kartes MAC adresi.

Mans iemesls ir tāds, ka laiku pa laikam rodas vajadzība pieslēgties tīklam, kas paredzēts konkrētai tīkla kartei. Lielais vairums ISP nosaka MAC adresi un nedod internetu nevienai citai adresei. Var piemaksāt pāris latus un iegūt iespēju pieslēgties internetam ar citu tīkla karti, bet ja nepieciešams īslaicīgs risinājums tad lieti noderēs tīkla kartes MAC adreses maiņa. Kā to paveikt iekš Ubuntu?

Google Calendar ir laika plānošanas rīks, kas var atvieglot mūsu galvas un dzīves no liekiem faktiem. Iespējams daudziem šis rīks nav svešs, bet tiem, kas nav lietas kursā varu ieteikt uzmest aci un notestēt šo Google produktu.

Tātad superīgā lieta, ko nebiju pamanījis ir iespēja saņemt īsziņas laicīgi pirms notiek kāds svarīgs un garām nepalaižams notikums.

Lai šo iespēju pieslēgtu ir jādodas uz Calendar Settings => Notifications. Jānorāda Latvija kā atrašanās vieta un jāieraksta telefona numurs sākot ar 2. + zīmi un citas figņas Google pati piesviedīs klāt.

Jānospiež poga Send Verification Code. Tad burtiski pēc sekundes atnāks īsziņa ar kodu, kas jāieraksta apakšējā ailītē un beigās jānospiež kņope Finish setup.

Rezultātā tagad uz telefonu atnāks atgādinājums noteiktu laika posmu pirms notikuma. Var izvēlēties gan pāris minūtes gan arī nedēļu iepriekš. Atgādināšana visām gaumēm.

Ja mēs dzīvotu skaistajās ASV tad mums būtu iespēja arī nosūtīt servisa īzsiņas un noskaidrot nākamās dienas notikumus un citus tādus sīkumus. Bet vai tad mēs gribam dzīvot skaistajās ASV?

Ja tev patika šis raksts tad nobalso par to

Gīku izklaides. Ierakstam komandrindā:

mplayer -vo aa movie.avi

kur movie.avi vietā protams ir faila nosaukums. Protams jābūt uzstādītai arī mplayer programmai, ja tā nav tad to labojam ar:

sudo apt-get install mplayer

Tik pat protams ir tas, ka sākumā jānorāda ceļš uz failu kurš atrodas, piemēram, uz darbavirsmas:

cd Desktop

un rezultāts ir filmas skatīšanās ASCII kodējumā.

Es uzmetu aci Family Guy, skaņas nobīde nebija, man liekas, ka tā radās youtube, lai gan neesmu pārliecināts.

Skatamies:

Atradu te.

Izrunājas gandrīz kā ’sulīgs’. Pasteidzos un biju viens no tiem laimīgajiem, kas no sapnis.com dabūja ielūgumus uz Joost TV. Tiem, kas mucā varu paskaidrot, ka Joost TV ir Skype un Kazaa radītāju projekts, kas piedāvā skatīties TV kanālus uz pieprasījumu. Princips visai šai lietai ir p2p (latviski visticamāk atšifrējas kā “cits citam”). Tas nozīmē, ka video straume nāk no vairākiem avotiem vienlaicīgi, kas savukārt nozīmē to, ka nav nekādu aizķeršanos ar skatīšanos.

Jau sen biju pieteicies, kā beta testētājs, bet man neviens tā arī ielūgumu neatsūtīja, tāpēc paldies N.R.

Kā tas izskatās dzīvē? ****ing great! Katram kanālam ir vairāki raidījumi, kurus var skatīties jau pēc klikšķa un, manā gadījumā, 3 sekundēm. Tajā skaitā ir visādi zināmāki un nezināmāki raidījumi, bet katrā gadījumā, cik es saprotu, tas klāsts palielināsies. Atzīšos, ka sen nebiju skatījies ne TopGear, ne FiftGear, tāpēc biju pārteigts, ka piektajā ātrumā ir blonds sievišķis kurš mauc pa trasi un vāvuļo ne sliktāk kā Klarksons.

Nepieminot visādus citādus priekus tur ir arī modīgie vidžeti, kas, piemēram, ļauj savā starpā sarunāties viena kanāla skatītājiem. Vēl ir arī komunikators, kurā var ielogoties ar gtalk datiem. Vēl ir pievienojams RSS lasītājs un pulkstenis steidzīgajiem. Kā arī ir dota iespēja izteikt domas un novērtēt katru raidījumu ar zvaigznītēm.

Bet nav daudz vārdu, kas varētu aprakstīt to, ka šī programma pārvērš jebkuru PC ar mūsdienīgu interneta pieslēgumu pirmšķirīgā kabeļtelevīzijas grāvējā. Un grāvējā tāpēc, ka ir iespēja skatīties to, katrs vēlas, katram ērtā laikā un brīdī. Kurš kabelis ļauj iepauzēt?

Kā es manīju, internetā ir vesela kaudze ar cilvēkiem, kas ir gatavi dot dāvanas, mūzikas diskus un maksāt pat 20 $ lai tikai tiktu pie Joost. Katrā ziņā, ja dabūšu kādu ielūgumu visticamāk šī bloga lasītāji par to uzzinās pirmie un pirmie arī varēs paši pamēģināt Joost iespējas.

Savus ekrānšāviņus es nedabūju, jo protams, ka viņiem viss tur ir skaisti aizsargāts. Žēl es būtu parādījis, kā iszkatās RSS lasītājs un piemīlīgs pulksteņa vidžets filmas skatīšanās laikā.

Joost wiki lapa

Ir brīži, kad jāmēro garāki ceļi ar sabiedrisko vai nesabiedrisko transportu, vai arī vienkārši ir garš laiks, tad lieti noder iespēja palsīt garākus tekstus, kuriem ikdienā neatliek laika.

Ja nav pie rokas grāmata, bet ir iPods un vēlme bojāt acis uz maza ekrāna tad ir arī risinājums augstāk minētajai problēmai.

Dodamies uz bloglines.com piereģistrējamies (ja vien tas jau nav izdarīts). Pievienojam tos blogus, vai RSS feedus, kurus vēlamies lasīt iPodā. Tad lejuplādējam attiecīgo programmu no šejienes. Te ir tas pats saraksts:

mac rssipod.app.zip
windoze rssipod.exe
jar rssipod.jar
source rssipod.tar.gz

Programma darbojas bez instalācijas un var tikt glabāta arī uz iPoda. Iedarbinot to, tā prasīs ievadīt bloglines datus un lejuplādēs visus nelasītos blogu ierakstus.

Teksti tiks pievienoti pie Notes, zem sadaļas RSS. Bildes diemžēl protams netiks attēlotas.

Te mans video, kā es “lasu” mxz.lv.

Atceraties Transport Tycoon? Tā ir spēle no pagātnes, no 1994 gada. Ja nē, tad varu īsumā pateikt, ka tā ir labākajās tycoon tradīcijās ieturēta stratēģiskās simulācija spēle, kurai nav vajadzīgas nekādas mežonīgas grafiskās kartes un citi kankari. Tā ir spēle, kurā katrs var iejusties Rīgas Satiksmes lomā un veidot autobusu līnijas, kurās autobusi nekavē un konduktori ir laipni. Varam izveidot Latvijas dzelzceļus, īzīdžetus un lufthanzas. Mēs varam būvēt ceļus, ostas, lidostas un priecāties, kā vilcieni tekalē šurpu turpu pa dzelzceļiem.

Te ir ekrānšāviņi.

Tie, kas zināja, kas ir Transport Tycoon varēja iepriekšējo rindkopu nelasīt.

Dodamies uz šejieni un paņemam TTD instalēšanas failu (4 ar drusku MB). Tad pagrābjam Open TTD uzlabojumu (gandrīz 2 MB) un iegūstam lielisku laika kavēkli aukstiem ziemas vakariem. Lieliska atelpa no spēlēm, kas aizņem 100 reizes lielāku diska platību. Varam gremdēties atmiņās par aizgājušajiem laikiem un izbaudīt pāris uzlabojumus, ko šai spēlei sniedz OpenTTD.

Klāt nākuši neskaitāmi kļūdu labojumi, kā arī spēle ir pielāgota Mac, Debian un Ubuntu. (Ir arī izejas kods, tāpēc gudrinieki var paši kompilēt savai eksotiskajai platformai.)

Open TTD ir atvērtā koda projekts, kas ņem par pamatu oriģinālo spēli un salabo visas kļūdas un trūkumus, kā arī ļauj pašam daudz labāk kontrolēt spēli. Spēle ir iztulkota 24 valodās tajā skaitā lietuviešu valodā. Kā viņi to pamanās izdarīt?

Kartes tagad ir līdz pat 64 reizes lielākas. Tas ir nenormāli daudz; es nedaudz paspēlēju tīklā tādu. Tas nozīmē to, ka paiet labs laiks kamēr sākas patiesās cīņas jo ir daudz rūmes, kur katram izplesties ar saviem vilcieniem un traktoriem.

Vienspēlētāja režīmā ir uzlabotas datora radīto spēlētāju prāta spējas. Ir uzlabota maršrutu veidošana un transportlīdzekļi pārvietojas daudz prātīgāk.

Tīkla režīmā iespējams droši saspēlēties kopā līdz pat 8 spēlētājiem.

Ir iespēja būvēt kuģu kanālus un slūžu sistēmas. Tas ļauj kuģim izbraukt pa taisno cauri lielākiem zemes pleķiem (ja finanses atļauj izbūvēt kanālu).

Lielākas daudzdaļīgas vilcienu stacijas, krutākas par Rīgas dzelzceļa staciju, tādas, kas līdzinās, piemēram, Berlīnes centrālajai dzelceļa stacijai.

Ir transportu klonēšanas rīks. Tas ļauj izveidot vienu autobusu un aizsūtīt uz Varakļāniem un pēc tam noklonēt to un nākamais autobuss, jau zinās, kur doties.

Tilti var būt garāki un augstāki, kā arī klāt nākuši 2 jauni tiltu tipi.

Lidostas vairs neizskatās visas kā viena, bet ir klāt nākuši jauni lidostu tipi: starptautiskās un metropolitan tipa lidostas.

Koki aug vairāk par vienu uz viena lauciņa.

Ir iespēja piekukuļot pilsētas galvu, ja tā neļauj būvēt kādu jaunu būvi. (Arī līdzīgi kā Rīgā, varam nopostīt pilsētas centru un uzbūvēt bezgaumīgu dzelzceļa staciju)

Ir iespēja pārveidot dzelceļa līniju, lai tur varētu pārvietoties eļektričkas vai vēlāk maglevi.

P.S.
Ja ir vēl kāds entuziasts varam kādu reizi sarīkot tīkla spēli?

Teksts no BSA mājaslapas.

Datorprogrammas ļauj paveikt gandrīz ikvienu darbu ātrāk, lētāk un efektīvāk. Uzņēmumam vairs nav jāalgo trīs grāmatveži, jo pietiek ar vienu. Nosūtīt tāmi klientam Amerikā vairs neprasa nedēļu, bet gan pāris minūtes. Lai izlabotu vienu kļūdu, nav jāpārraksta viss dokuments.

Datorprogrammu tapšanā kāds ir ieguldījis savu laiku, darbu un idejas, lai ļautu Tev strādāt efektīvāk. Šis cilvēks vēlas saņemt par savu darbu atlīdzību tieši tāpat kā ikviens cits.

Latvijā vairāk nekā puse lietoto datorprogrammu ir nelegālas.

Tas liek programmatūras ražotājiem tērēt liekus resursus, cenšoties nodrošināt savu produktu labāku aizsardzību pret pirātismu. Tas nemotivē radīt kaut ko jaunu, jo – tāpat nozags. Bet no tā zaudē ne tikai datorpirāts, bet arī legālais lietotājs.

Pirātisms kavē datorprogrammu attīstību.

Ar šo BSA ir īpaši lepni:

2006.gadā par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot nelicencētu grāmatvedības programmatūru, ar 40 stundu piespiedu sabiedrisko darbu tika sodīta kāda Valmieras iedzīvotāja – individuālā komersante. Viņai bija jāatlīdzina datorprogrammu uzņēmumiem radītie zaudējumi 764 latu vērtībā. Forši ne?

2006.gadā SIA “Arhitekta Oļģerta Dūdas birojs” izbeidza uzņēmējdarbību pēc 13000 latu kompensācijas samaksāšanas datorprogrammu ražotājiem par nelegālu programmu lietošanu.

Ceļu būves uzņēmums „BRD projekts” tikai kompensācijās vien datorprogrammu ražotājiem 2005. un 2006.gada laikā samaksāja 30000 latu.

Nepatīk priekšnieka šefošana? Anonīmi paziņo, ka jums ir nelegāla programmatūra. Gribi sataisīt podus savā vietējā skolā vai pašvaldībā. Paziņo, ka datoros ir nelicenzētas programmas vai mp3 faili. Jautrība garantēta.

Protams, ka zagt ir slikti. Ir divi varianti pirkt licenzes vai arī izvēlēties analogus bezmakas atvērtā koda produktus. Varam meklēt šeit – Open Source Alternative.

Paņemam savu iemīļoto mūzikas disku, ieliekam to datora CD lasītājā un mūzika skan. Viss notiek tik vienkārši, ka nepiedomājam ar kādu mūzikas programmu mūzika tiek atskaņota, jo mūsdienu tehnoloģijas domā mūsu vietā.

Nu lūk, ieliekot datora CD lasītājā mūzikas disku, mums tiek piedāvāta iespēja tūlīt to noklausīties ar Windows Media Player. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa datorlietotāju lieto MS Windows XP un tajā jau ir iekļauta multimēdiju atskaņošanas programma.

Turpmākajās rindkopās sniegšu vienkāršus padomus, kā savest kārtībā mūzikas kolekciju un ērti un ātri darboties ar minēto programmu.

Vispirms sākšu ar to, ka līdz ar jauno Windows Vista ir iznākusi arī jaunākā Media Player vienpadsmitā versija. Lai iegūtu jaunāko programmas versiju jādodas uz www.microsoft.lv un sadaļā Jaunākā Programmatūra jāizvēlas Windows Media Player 11. Nepieciešams saglabāt šo failu datorā un tālāk jāseko instalācijas norādēm.

Kad programma veiksmīgi uzstādīta varam skatīties, kas jauns nācis klāt. Klāt nākusi jauna iespēja, kas jau sen ir mūzikas atskaņotājā Amarok un kas kādu laiku ir arī iTunes (ja mūzika pirkta iTunes mūzikas veikalā). Jaunā iespēja ir skaisti albumu vāciņu attēli, kuri tiek automātiski lejuplādēti, ja dziesmai ir norādīts izpildītājs un nosaukums. Ja mūzikas mapē ir vairāki viena izpildītāja diski, tad redzēsim skaistas disku “kaudzītes”. Turklāk, ja izpildītājs ir Gunvaldis tad internetā protams nebūs viņa albuma vāciņš un katram pašam ir dota iespēja norādīt kādu attēlu izmantot par albuma vāciņu.

Kas vēl nācis klāt? Ir iespēja ar MP11 skatīties netikai video, bet arī fotogrāfijas un citus attēlus. Cenšoties atvērt savas fotogrāfijas es veicu dubultklikšķi uz vienas, kas gan bija MP11 nāvējošs, jo tas pakārās. (cik negaidīti)

Disku ierakstīšana kā jau vienmēr ir pavisam vienkārša tāpēc sīkākus paskaidrojumus neprasa. Ieliekam CD rakstītājā tukšu disku, izvēlamies dziesmas, kuras ierakstīt un nospiežam Burn.

Vienu lietu gan es gribētu atgādināt – mūzikas kopēšana no diska datorā. To pavisam vienkārši var veikt ar MP Rip funkciju, taču jāatceras daži vienkārši nosacījumi.

Pirmkārt, kad tev MP11 prasa par klausīšanās ierobežojumiem atceries ielikt punktu pie tās izvēlnes, kas atļaus arī citiem klausīties tavu “noripoto” mūziku. Jo citādi būs problēmas ar šo mūziku dalīties un klausīties drauga datorā.

Otrkārt nežēlo cietā diska vietu un izvēlies labāko mp3 kvalitāti. Ja vēlies, lai mūzika labi skanētu visos apstākļos tad vienīgā pareizā izvēle ir 320 Kbps. Šajā gadījumā vidusmēra disks tiks saspiests līdz 144 MB. Var, protams, izvēlēties sliktāku ieraksta kvalitāti, taču tad nevajag žēloties par mp3 kodējuma slikto skanējumu. Arī ietaupītie megabaiti mūsdienās nav tā lieta par ko būtu jāraizējas.

Vēl viena skaista lieta, kas iekļauta MP11 ir mūzikas sinhronizācija ar pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem. Viss ir skaisti, bet kāpēc sarakstā nav iPod? Tas bija pārāk sarežģīts uzdevums pasaulē labākajai programmatūras firmai? Ja esmu indivīds, kuram iTunes ne pārāk patīk, es būtu gatavs izmantot MP11, jo netiek prasīta papildus instalācija un man būtu iespēja kopēt mūzikas failus arī bez apnicīgā iTunes. Bet nē, iPod nav atbalstīto ierīču sarakstā neskatoties uz to, ka ir viens no populārākajiem mūzikas atskaņotājiem pasaulē. Piemēram Amarokam, nav bijušas problēmas ieraudzīt iPod un piedāvāt iespēju kopēt mūziku gan uz gan no mūzikas atskaņotāja.

Pamanīju vienu dīvainību. MP11 man piedāvā nopirkt jau manā īpašumā esošu disku. Vai programmas iztrādātāji to nevarēja novērst? Vai tad programma nesaprot, ka es to disku tiko “noripoju”? Kad pienāks tas brīdis, kad programmas kļūs gudrākas? MP nekad nav pratis piedāvāt risinājumu, piemēram, trūkstošiem kodekiem.

Kopumā nekādu milzīgu jaunumu šajā programmā nav, viss ir vairāk vai mazāk MP tradīcijās ieturēts. Tiem, kuriem patīk zilā krāsa un smukumlietiņas iesaku lejuplādēt pagaidām labāko MP vizualizāciju Energy Bliss. Izskatās šādi:

Uzstādīju Ubuntu Feisty uz IBM Thinkpad T30 laptopa. Feisty gan vēl ir testēšanas stāvoklī tāpēc nekādas īpašās cerības neloloju. Taču ir dažas lietas, kas mani ļoti patīkami pārsteidza.

Instalējot bija iespēja izvēlēties pie interfeisa latviešu valodu, es gan izvēlējos angļu (pagaidām). Labi tas nav nekāds jaunums. Interesanti bija tas, ka pie klaviatūras izkārtojuma man bija iespējams izvēlēties pat vairākas garumzīmes atrašanās vietas. Redzēju standarta Alt, tildi, kā arī veco labo apostrofu. Lieliski.

Tālāk rīkojos pēc scenārija “vispirms daru pēc tam domāju”. Eju iekšā internetī pa taisno un skatos, ka man nerādās youtube klipi. Saka, ka vajadzīgs Flašs. Cik atceros no iepriekšējās pieredzes tad ugunslapsa man nekad nav varējusi palīdzēt ar flašu iekš Ubuntu. Tomēr mēģinu – un izdodas ar, viss darbojas nebija pat nekas jāpārstartē. :)

Pēc tam devos uz Applications un Add/Remove. Izvēlējos, lai instalējas Amarok. Un ierakstu meklēšanā “mp3.” Un iegūstu savā rīcībā paciņu ar aizliegtajiem augļiem – mp3 un citu savādo formātu atbalstu. Man uzinstalē restricted failus, pirms tam brīdinot un liekot man apstiprināt, ka viens no trim nosacījumiem ir patiess.

1. Latvijā nav šādu aizliegumu (nezinu, tāpēc secinu, ka nav)
2. Man ir atļauja lietot šīs programmas, piemēram, patenta license (droši zinu, ka nav)
3. Es lietoju šo programmatūru tikai izpētes vai testēšanas nolūkos (tieši šo es atbildēšu, ja manā mājā ielauzīsies vīri melnos uzvalkos)

Nu viss ir salikts pa plauktiem. Sagribēju klausīties last.fm, Amarok man savādā kārtā saka, ka man nav joprojām pilnīga mp3 atbalsta, bet pats ļoti laipni piedāvā to uzstādīt:

Atbildu, lai instalē. Nākas izslēgt/ieslēgt Amarok un… un viss ir štokos, cilindros un blokos – man skan i last.fm i viss kas cits, kas tik ienāk prātā.

Tādas man lūk priecīgas nodarbes pie vēl neiznākušā Ubuntu. Ja būs vēl kas priecīgs ziņošu.