English


Tag Archive for 'Programmas'

Legālas bezmaksas antivīrusu programmas

113996138_0f022a5ce2.jpg
foto autors Ted Rheingold

Man bieži jautā, lai es palīdzu un aktivizēju kādu no antivīrusu programmām, kuras nāk komplektā ar svaigi iepirktu datoru.

Parasti šī dāvana nāk no veikala un beidzas pēc noteikta termiņa. Lai aktivizētu ir nepieciešams iegādāties licenci un pat ja tas nav īpaši dārgi, es uzskatu, ka tas ir lieki.

Parastais rīcības plāns ir noskaidrot, kādas ir datora lietotāja vēlmes un censties pierādīt, ka mājas apstākļos var iztikt arī ar bezmaksas risinājumu.

Trīs labākie un visbiežāk lietotie bezmaksas pretvīrusu rīki ir: AntiVir, AVAST, un AVG.

Šīs trīs programmas nav ideālas, un to bezmaksas versijas nav paredzētas lietošanai darba vajadzībām. Bezmaksas versijas ir atļauts legāli lietot tikai privātajos - mājas datoros.

Pats jau vairākus gadus lietoju AntiVir. Programma lieki nenoslogo datora resursus un labi padara savu darāmo. Pazīstu cilvēkus, kuri dod priekšroku AVG. Domāju, ka antivīrusa izvēle ir tikai gaumes jautājums, jo svarīgākais, lai darbs ir padarīts. AntiVir līdz šim nav mani pievīlis, tāpēc neredzu iemeslu lietot un mēģināt kādu citu produktu.
Tikko konstatēju, ka uz mājas laptopa vispār nav nekādas antivīrusu programmas. Stāv tikai Vista un knābā graudus.

Cilvēkam, kas kaut nedaudz prot apieties ar datoru vajadzētu būt spējīgam pašam uzstādīt jaunu pretvīrusu programmu.

Ieteicamais uzstādīšanas princips:

  1. lejupielādē izvēlēto programmu;
  2. atbrīvojies no vecās programmas (divas antivīrusu programmas uz viena datora parasti nekad nedraudzējas);
  3. darbini lejuplādēto failu un izpildi to, kas rakstīts instalēšanas vednī;
  4. berzē rokas.

Nobeigumā es vēlētos dzirdēt lietotāju pieredzi par minētajām programmām. Ja uzskatāt, ka ir kāds labāks bezmaksas risinājums mājas vajadzībām tad es priecāšos to uzzināt.

Skype latviešu mēlē

Ja jūs savā Skype aizčāposiet līdz Tools sadaļai Change Language, jūs ātri vien konstatēsiet, ka varat itin ērti lietot šo programmu igauņu un lietuviešu valodā. Tā ir priecīga ziņa visiem igauņu un lietuviešu valodas pratējiem, bet tiem, kam prāts nesās uz ko saprotami latvisku, kārtējo reizi ir jāpaliek bešā.

Tā nu mūžīgi ir, ka esam tā pēdējā no Baltijas valstīm. Skrienam nopakaļus vilcienam, kuru regulāri nokavējam.

Un tagad sākam kolektīvi raudāt un gausties. Vieni gaudīsies par to, ka neko nevajag tulkot latviski otri gaustin gaudīsies par to, ka mūžīgi jāgaužās.

Bet nevajag gausties. Komentāros pamanīju vienu acīgu jaunēkli, kurš kā izrādās pārstāv Skype neoficiālā tulkojuma lapu.

ieksh.net/skype-lv

skypelvproj.jpg

Šajā lapā var atrast latviešu valodas failu, kas padara Skype draudzīgu un latvisku. Tā kā Skype attīstās un nemitīgi iznāk jaunas versijas arī valodas fails tiek regulāri papildināts, jaunumiem ir izveidots arī RSS, tāpēc neko garām palaist arī nav iespējams. Vai nav lieliski? Uzstādīšana ir vienkāršāka par vienkāršu, tā ir apskaidrota tajā pašā sākuma lapā.

Varam tikai priecāties, ka kārtējais produkts ir kļuvis pavisam latvisks.

iPod nano apguvis latviešu valodu

iPod nano tagad spēj lepoties ar to, ka ir apguvis latviešu valodu.

Ja tavā īpašumā ir pirmās paaudzes iPod nano, tad arī tavs iPods var sākt runāt latviešu mēlē. (Drosmīgie var mēģināt arī ar jaunajiem otrās paaudzes iPod nano)

Kā rīkoties, lai iegūtu tādu bildi, kāda redzama attēlā?

Latviskot savu muzikālo draugu vari ar trim vienkāršiem soļiem:

1. nepieciešams lejuplādēt iPodWizard
no šejienes vai no šejienes (<1 MB)

2. nepieciešams lejuplādēt iPod latviskoto firmware no šejienes (~22 MB)

3. nepieciešams iekopēt latviskoto firmware iPodā ar iPodWizard

Ko jūs iegūstat latviskojot savu iPod nano?

Jūs iegūstat skaistu un latvisku mūzikas atskaņotāju. Jūs taču klausāties “mūziku” nevis “music.”

Turpināt lasīt: ‘iPod nano apguvis latviešu valodu’

Trešā un pēdējā Novell Linux reklāma

Un visvājākā no visām trim. Salīdzinot ar pirmajām šī nemaz nešķiet jautra.

(Either JavaScript is not active or you are using an old version of Adobe Flash Player. Please install the newest Flash Player.)

Ieskatam divas iepriekšējās reklāmas. Pirmā un otrā.

NTFS? Vairs nebaidos.

Ubuntu Feisty jau “no kastes” pazīst NTFS failu sistēmu. Tā ir.. nu tā ir failu sistēma, kura tiek izmantota Microsoft Windows. Tas nozīmē, ka tagad pavisam vienkārši iespējams piekļūt datiem, kas atrodas NTFS partīcijā(s). Jādodas tikai uz mapi Media un windows partīciju mapes būs jau priekšā.

Turpināt lasīt: ‘NTFS? Vairs nebaidos.’

Programmas, kas aizņem nepieklājīgi daudz vietas

Kāda velna pēc jaunākais Adobe readeris aizņem vairāk kā 100 megabaitus no mana cietā diska?

Kas pie velna ir šis?

java.PNG

Neesmu nekādu javu sev licis, bet tagad stāv šie abi un aizņem 300 MB. Vai tas ir normāli?

Ārā no mana datora, diedelnieki, ārā uz visiem laikiem!!

Kā tīkla kartei nomainīt MAC adresi, ja darbini Ubuntu?

Var būt vairāki iemesli, kāpēc kāds var vēlēties nomainīt tīkla kartes MAC adresi.

Mans iemesls ir tāds, ka laiku pa laikam rodas vajadzība pieslēgties tīklam, kas paredzēts konkrētai tīkla kartei. Lielais vairums ISP nosaka MAC adresi un nedod internetu nevienai citai adresei. Var piemaksāt pāris latus un iegūt iespēju pieslēgties internetam ar citu tīkla karti, bet ja nepieciešams īslaicīgs risinājums tad lieti noderēs tīkla kartes MAC adreses maiņa. Kā to paveikt iekš Ubuntu?

Turpināt lasīt: ‘Kā tīkla kartei nomainīt MAC adresi, ja darbini Ubuntu?’

SMS no Google Calendar

gcalendarlogo.PNGGoogle Calendar ir laika plānošanas rīks, kas var atvieglot mūsu galvas un dzīves no liekiem faktiem. Iespējams daudziem šis rīks nav svešs, bet tiem, kas nav lietas kursā varu ieteikt uzmest aci un notestēt šo Google produktu.

Tātad superīgā lieta, ko nebiju pamanījis ir iespēja saņemt īsziņas laicīgi pirms notiek kāds svarīgs un garām nepalaižams notikums.

gcalendar.PNG

Lai šo iespēju pieslēgtu ir jādodas uz Calendar Settings => Notifications. Jānorāda Latvija kā atrašanās vieta un jāieraksta telefona numurs sākot ar 2. + zīmi un citas figņas Google pati piesviedīs klāt.

Jānospiež poga Send Verification Code. Tad burtiski pēc sekundes atnāks īsziņa ar kodu, kas jāieraksta apakšējā ailītē un beigās jānospiež kņope Finish setup.

Rezultātā tagad uz telefonu atnāks atgādinājums noteiktu laika posmu pirms notikuma. Var izvēlēties gan pāris minūtes gan arī nedēļu iepriekš. Atgādināšana visām gaumēm.

Ja mēs dzīvotu skaistajās ASV tad mums būtu iespēja arī nosūtīt servisa īzsiņas un noskaidrot nākamās dienas notikumus un citus tādus sīkumus. Bet vai tad mēs gribam dzīvot skaistajās ASV?

Ja tev patika šis raksts tad nobalso par to

Video skatīšanās terminālī

Gīku izklaides. Ierakstam komandrindā:

mplayer -vo aa movie.avi

kur movie.avi vietā protams ir faila nosaukums. Protams jābūt uzstādītai arī mplayer programmai, ja tā nav tad to labojam ar:

sudo apt-get install mplayer

Tik pat protams ir tas, ka sākumā jānorāda ceļš uz failu kurš atrodas, piemēram, uz darbavirsmas:

cd Desktop

un rezultāts ir filmas skatīšanās ASCII kodējumā.

Es uzmetu aci Family Guy, skaņas nobīde nebija, man liekas, ka tā radās youtube, lai gan neesmu pārliecināts.

Skatamies:

(Either JavaScript is not active or you are using an old version of Adobe Flash Player. Please install the newest Flash Player.)

Atradu te.

Joost just killed the video star!

joost.PNGIzrunājas gandrīz kā ’sulīgs’. Pasteidzos un biju viens no tiem laimīgajiem, kas no sapnis.com dabūja ielūgumus uz Joost TV. Tiem, kas mucā varu paskaidrot, ka Joost TV ir Skype un Kazaa radītāju projekts, kas piedāvā skatīties TV kanālus uz pieprasījumu. Princips visai šai lietai ir p2p (latviski visticamāk atšifrējas kā “cits citam”). Tas nozīmē, ka video straume nāk no vairākiem avotiem vienlaicīgi, kas savukārt nozīmē to, ka nav nekādu aizķeršanos ar skatīšanos.

Jau sen biju pieteicies, kā beta testētājs, bet man neviens tā arī ielūgumu neatsūtīja, tāpēc paldies N.R.

Kā tas izskatās dzīvē? ****ing great! Katram kanālam ir vairāki raidījumi, kurus var skatīties jau pēc klikšķa un, manā gadījumā, 3 sekundēm. Tajā skaitā ir visādi zināmāki un nezināmāki raidījumi, bet katrā gadījumā, cik es saprotu, tas klāsts palielināsies. Atzīšos, ka sen nebiju skatījies ne TopGear, ne FiftGear, tāpēc biju pārteigts, ka piektajā ātrumā ir blonds sievišķis kurš mauc pa trasi un vāvuļo ne sliktāk kā Klarksons.

Nepieminot visādus citādus priekus tur ir arī modīgie vidžeti, kas, piemēram, ļauj savā starpā sarunāties viena kanāla skatītājiem. Vēl ir arī komunikators, kurā var ielogoties ar gtalk datiem. Vēl ir pievienojams RSS lasītājs un pulkstenis steidzīgajiem. Kā arī ir dota iespēja izteikt domas un novērtēt katru raidījumu ar zvaigznītēm.

Bet nav daudz vārdu, kas varētu aprakstīt to, ka šī programma pārvērš jebkuru PC ar mūsdienīgu interneta pieslēgumu pirmšķirīgā kabeļtelevīzijas grāvējā. Un grāvējā tāpēc, ka ir iespēja skatīties to, katrs vēlas, katram ērtā laikā un brīdī. Kurš kabelis ļauj iepauzēt?

Kā es manīju, internetā ir vesela kaudze ar cilvēkiem, kas ir gatavi dot dāvanas, mūzikas diskus un maksāt pat 20 $ lai tikai tiktu pie Joost. Katrā ziņā, ja dabūšu kādu ielūgumu visticamāk šī bloga lasītāji par to uzzinās pirmie un pirmie arī varēs paši pamēģināt Joost iespējas.

Savus ekrānšāviņus es nedabūju, jo protams, ka viņiem viss tur ir skaisti aizsargāts. Žēl es būtu parādījis, kā iszkatās RSS lasītājs un piemīlīgs pulksteņa vidžets filmas skatīšanās laikā.

Joost wiki lapa

Information My Joost Channel list My Joost

Lasi blogus savā iPodā!

Ir brīži, kad jāmēro garāki ceļi ar sabiedrisko vai nesabiedrisko transportu, vai arī vienkārši ir garš laiks, tad lieti noder iespēja palsīt garākus tekstus, kuriem ikdienā neatliek laika.

Ja nav pie rokas grāmata, bet ir iPods un vēlme bojāt acis uz maza ekrāna tad ir arī risinājums augstāk minētajai problēmai.

Dodamies uz bloglines.com piereģistrējamies (ja vien tas jau nav izdarīts). Pievienojam tos blogus, vai RSS feedus, kurus vēlamies lasīt iPodā. Tad lejuplādējam attiecīgo programmu no šejienes. Te ir tas pats saraksts:

mac rssipod.app.zip
windoze rssipod.exe
jar rssipod.jar
source rssipod.tar.gz

Programma darbojas bez instalācijas un var tikt glabāta arī uz iPoda. Iedarbinot to, tā prasīs ievadīt bloglines datus un lejuplādēs visus nelasītos blogu ierakstus.

Teksti tiks pievienoti pie Notes, zem sadaļas RSS. Bildes diemžēl protams netiks attēlotas.

Te mans video, kā es “lasu” mxz.lv.

(Either JavaScript is not active or you are using an old version of Adobe Flash Player. Please install the newest Flash Player.)

Open Transport Tycoon Deluxe

Atceraties Transport Tycoon? Tā ir spēle no pagātnes, no 1994 gada. Ja nē, tad varu īsumā pateikt, ka tā ir labākajās tycoon tradīcijās ieturēta stratēģiskās simulācija spēle, kurai nav vajadzīgas nekādas mežonīgas grafiskās kartes un citi kankari. Tā ir spēle, kurā katrs var iejusties Rīgas Satiksmes lomā un veidot autobusu līnijas, kurās autobusi nekavē un konduktori ir laipni. Varam izveidot Latvijas dzelzceļus, īzīdžetus un lufthanzas. Mēs varam būvēt ceļus, ostas, lidostas un priecāties, kā vilcieni tekalē šurpu turpu pa dzelzceļiem.

Te ir ekrānšāviņi.

Tie, kas zināja, kas ir Transport Tycoon varēja iepriekšējo rindkopu nelasīt.

Dodamies uz šejieni un paņemam TTD instalēšanas failu (4 ar drusku MB). Tad pagrābjam Open TTD uzlabojumu (gandrīz 2 MB) un iegūstam lielisku laika kavēkli aukstiem ziemas vakariem. Lieliska atelpa no spēlēm, kas aizņem 100 reizes lielāku diska platību. Varam gremdēties atmiņās par aizgājušajiem laikiem un izbaudīt pāris uzlabojumus, ko šai spēlei sniedz OpenTTD.

Klāt nākuši neskaitāmi kļūdu labojumi, kā arī spēle ir pielāgota Mac, Debian un Ubuntu. (Ir arī izejas kods, tāpēc gudrinieki var paši kompilēt savai eksotiskajai platformai.)

Open TTD ir atvērtā koda projekts, kas ņem par pamatu oriģinālo spēli un salabo visas kļūdas un trūkumus, kā arī ļauj pašam daudz labāk kontrolēt spēli. Spēle ir iztulkota 24 valodās tajā skaitā lietuviešu valodā. Kā viņi to pamanās izdarīt?

Kartes tagad ir līdz pat 64 reizes lielākas. Tas ir nenormāli daudz; es nedaudz paspēlēju tīklā tādu. Tas nozīmē to, ka paiet labs laiks kamēr sākas patiesās cīņas jo ir daudz rūmes, kur katram izplesties ar saviem vilcieniem un traktoriem.

Vienspēlētāja režīmā ir uzlabotas datora radīto spēlētāju prāta spējas. Ir uzlabota maršrutu veidošana un transportlīdzekļi pārvietojas daudz prātīgāk.

Tīkla režīmā iespējams droši saspēlēties kopā līdz pat 8 spēlētājiem.

Ir iespēja būvēt kuģu kanālus un slūžu sistēmas. Tas ļauj kuģim izbraukt pa taisno cauri lielākiem zemes pleķiem (ja finanses atļauj izbūvēt kanālu).

Lielākas daudzdaļīgas vilcienu stacijas, krutākas par Rīgas dzelzceļa staciju, tādas, kas līdzinās, piemēram, Berlīnes centrālajai dzelceļa stacijai.

Ir transportu klonēšanas rīks. Tas ļauj izveidot vienu autobusu un aizsūtīt uz Varakļāniem un pēc tam noklonēt to un nākamais autobuss, jau zinās, kur doties.

Tilti var būt garāki un augstāki, kā arī klāt nākuši 2 jauni tiltu tipi.

Lidostas vairs neizskatās visas kā viena, bet ir klāt nākuši jauni lidostu tipi: starptautiskās un metropolitan tipa lidostas.

Koki aug vairāk par vienu uz viena lauciņa.

Ir iespēja piekukuļot pilsētas galvu, ja tā neļauj būvēt kādu jaunu būvi. (Arī līdzīgi kā Rīgā, varam nopostīt pilsētas centru un uzbūvēt bezgaumīgu dzelzceļa staciju)

Ir iespēja pārveidot dzelceļa līniju, lai tur varētu pārvietoties eļektričkas vai vēlāk maglevi.

P.S.
Ja ir vēl kāds entuziasts varam kādu reizi sarīkot tīkla spēli?

ir varianti: Business Software Alliance

Teksts no BSA mājaslapas.

Datorprogrammas ļauj paveikt gandrīz ikvienu darbu ātrāk, lētāk un efektīvāk. Uzņēmumam vairs nav jāalgo trīs grāmatveži, jo pietiek ar vienu. Nosūtīt tāmi klientam Amerikā vairs neprasa nedēļu, bet gan pāris minūtes. Lai izlabotu vienu kļūdu, nav jāpārraksta viss dokuments.

Datorprogrammu tapšanā kāds ir ieguldījis savu laiku, darbu un idejas, lai ļautu Tev strādāt efektīvāk. Šis cilvēks vēlas saņemt par savu darbu atlīdzību tieši tāpat kā ikviens cits.

Latvijā vairāk nekā puse lietoto datorprogrammu ir nelegālas.

Tas liek programmatūras ražotājiem tērēt liekus resursus, cenšoties nodrošināt savu produktu labāku aizsardzību pret pirātismu. Tas nemotivē radīt kaut ko jaunu, jo – tāpat nozags. Bet no tā zaudē ne tikai datorpirāts, bet arī legālais lietotājs.

Pirātisms kavē datorprogrammu attīstību.

Ar šo BSA ir īpaši lepni:

2006.gadā par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot nelicencētu grāmatvedības programmatūru, ar 40 stundu piespiedu sabiedrisko darbu tika sodīta kāda Valmieras iedzīvotāja – individuālā komersante. Viņai bija jāatlīdzina datorprogrammu uzņēmumiem radītie zaudējumi 764 latu vērtībā. Forši ne?

2006.gadā SIA “Arhitekta Oļģerta Dūdas birojs” izbeidza uzņēmējdarbību pēc 13000 latu kompensācijas samaksāšanas datorprogrammu ražotājiem par nelegālu programmu lietošanu.

Ceļu būves uzņēmums „BRD projekts” tikai kompensācijās vien datorprogrammu ražotājiem 2005. un 2006.gada laikā samaksāja 30000 latu.

Nepatīk priekšnieka šefošana? Anonīmi paziņo, ka jums ir nelegāla programmatūra. Gribi sataisīt podus savā vietējā skolā vai pašvaldībā. Paziņo, ka datoros ir nelicenzētas programmas vai mp3 faili. Jautrība garantēta.

Protams, ka zagt ir slikti. Ir divi varianti pirkt licenzes vai arī izvēlēties analogus bezmakas atvērtā koda produktus. Varam meklēt šeit - Open Source Alternative.

Windows Media Player 11

Paņemam savu iemīļoto mūzikas disku, ieliekam to datora CD lasītājā un mūzika skan. Viss notiek tik vienkārši, ka nepiedomājam ar kādu mūzikas programmu mūzika tiek atskaņota, jo mūsdienu tehnoloģijas domā mūsu vietā.

Nu lūk, ieliekot datora CD lasītājā mūzikas disku, mums tiek piedāvāta iespēja tūlīt to noklausīties ar Windows Media Player. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa datorlietotāju lieto MS Windows XP un tajā jau ir iekļauta multimēdiju atskaņošanas programma.

Turpmākajās rindkopās sniegšu vienkāršus padomus, kā savest kārtībā mūzikas kolekciju un ērti un ātri darboties ar minēto programmu.

Vispirms sākšu ar to, ka līdz ar jauno Windows Vista ir iznākusi arī jaunākā Media Player vienpadsmitā versija. Lai iegūtu jaunāko programmas versiju jādodas uz www.microsoft.lv un sadaļā Jaunākā Programmatūra jāizvēlas Windows Media Player 11. Nepieciešams saglabāt šo failu datorā un tālāk jāseko instalācijas norādēm.

Kad programma veiksmīgi uzstādīta varam skatīties, kas jauns nācis klāt. Klāt nākusi jauna iespēja, kas jau sen ir mūzikas atskaņotājā Amarok un kas kādu laiku ir arī iTunes (ja mūzika pirkta iTunes mūzikas veikalā). Jaunā iespēja ir skaisti albumu vāciņu attēli, kuri tiek automātiski lejuplādēti, ja dziesmai ir norādīts izpildītājs un nosaukums. Ja mūzikas mapē ir vairāki viena izpildītāja diski, tad redzēsim skaistas disku “kaudzītes”. Turklāk, ja izpildītājs ir Gunvaldis tad internetā protams nebūs viņa albuma vāciņš un katram pašam ir dota iespēja norādīt kādu attēlu izmantot par albuma vāciņu.

Kas vēl nācis klāt? Ir iespēja ar MP11 skatīties netikai video, bet arī fotogrāfijas un citus attēlus. Cenšoties atvērt savas fotogrāfijas es veicu dubultklikšķi uz vienas, kas gan bija MP11 nāvējošs, jo tas pakārās. (cik negaidīti)

Disku ierakstīšana kā jau vienmēr ir pavisam vienkārša tāpēc sīkākus paskaidrojumus neprasa. Ieliekam CD rakstītājā tukšu disku, izvēlamies dziesmas, kuras ierakstīt un nospiežam Burn.

Vienu lietu gan es gribētu atgādināt - mūzikas kopēšana no diska datorā. To pavisam vienkārši var veikt ar MP Rip funkciju, taču jāatceras daži vienkārši nosacījumi.

Pirmkārt, kad tev MP11 prasa par klausīšanās ierobežojumiem atceries ielikt punktu pie tās izvēlnes, kas atļaus arī citiem klausīties tavu “noripoto” mūziku. Jo citādi būs problēmas ar šo mūziku dalīties un klausīties drauga datorā.

 

Otrkārt nežēlo cietā diska vietu un izvēlies labāko mp3 kvalitāti. Ja vēlies, lai mūzika labi skanētu visos apstākļos tad vienīgā pareizā izvēle ir 320 Kbps. Šajā gadījumā vidusmēra disks tiks saspiests līdz 144 MB. Var, protams, izvēlēties sliktāku ieraksta kvalitāti, taču tad nevajag žēloties par mp3 kodējuma slikto skanējumu. Arī ietaupītie megabaiti mūsdienās nav tā lieta par ko būtu jāraizējas.

rip.png

Vēl viena skaista lieta, kas iekļauta MP11 ir mūzikas sinhronizācija ar pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem. Viss ir skaisti, bet kāpēc sarakstā nav iPod? Tas bija pārāk sarežģīts uzdevums pasaulē labākajai programmatūras firmai? Ja esmu indivīds, kuram iTunes ne pārāk patīk, es būtu gatavs izmantot MP11, jo netiek prasīta papildus instalācija un man būtu iespēja kopēt mūzikas failus arī bez apnicīgā iTunes. Bet nē, iPod nav atbalstīto ierīču sarakstā neskatoties uz to, ka ir viens no populārākajiem mūzikas atskaņotājiem pasaulē. Piemēram Amarokam, nav bijušas problēmas ieraudzīt iPod un piedāvāt iespēju kopēt mūziku gan uz gan no mūzikas atskaņotāja.

pirkt.PNGPamanīju vienu dīvainību. MP11 man piedāvā nopirkt jau manā īpašumā esošu disku. Vai programmas iztrādātāji to nevarēja novērst? Vai tad programma nesaprot, ka es to disku tiko “noripoju”? Kad pienāks tas brīdis, kad programmas kļūs gudrākas? MP nekad nav pratis piedāvāt risinājumu, piemēram, trūkstošiem kodekiem.

 

Kopumā nekādu milzīgu jaunumu šajā programmā nav, viss ir vairāk vai mazāk MP tradīcijās ieturēts. Tiem, kuriem patīk zilā krāsa un smukumlietiņas iesaku lejuplādēt pagaidām labāko MP vizualizāciju Energy Bliss. Izskatās šādi:

bliss.png

 

Svaigs skats

Uzstādīju Ubuntu Feisty uz IBM Thinkpad T30 laptopa. Feisty gan vēl ir testēšanas stāvoklī tāpēc nekādas īpašās cerības neloloju. Taču ir dažas lietas, kas mani ļoti patīkami pārsteidza.

Instalējot bija iespēja izvēlēties pie interfeisa latviešu valodu, es gan izvēlējos angļu (pagaidām). Labi tas nav nekāds jaunums. Interesanti bija tas, ka pie klaviatūras izkārtojuma man bija iespējams izvēlēties pat vairākas garumzīmes atrašanās vietas. Redzēju standarta Alt, tildi, kā arī veco labo apostrofu. Lieliski.

Tālāk rīkojos pēc scenārija “vispirms daru pēc tam domāju”. Eju iekšā internetī pa taisno un skatos, ka man nerādās youtube klipi. Saka, ka vajadzīgs Flašs. Cik atceros no iepriekšējās pieredzes tad ugunslapsa man nekad nav varējusi palīdzēt ar flašu iekš Ubuntu. Tomēr mēģinu - un izdodas ar, viss darbojas nebija pat nekas jāpārstartē. :)

screenshot.png

Pēc tam devos uz Applications un Add/Remove. Izvēlējos, lai instalējas Amarok. Un ierakstu meklēšanā “mp3.” Un iegūstu savā rīcībā paciņu ar aizliegtajiem augļiem - mp3 un citu savādo formātu atbalstu. Man uzinstalē restricted failus, pirms tam brīdinot un liekot man apstiprināt, ka viens no trim nosacījumiem ir patiess.

1. Latvijā nav šādu aizliegumu (nezinu, tāpēc secinu, ka nav)
2. Man ir atļauja lietot šīs programmas, piemēram, patenta license (droši zinu, ka nav)
3. Es lietoju šo programmatūru tikai izpētes vai testēšanas nolūkos (tieši šo es atbildēšu, ja manā mājā ielauzīsies vīri melnos uzvalkos)

screenshot-1.png

Nu viss ir salikts pa plauktiem. Sagribēju klausīties last.fm, Amarok man savādā kārtā saka, ka man nav joprojām pilnīga mp3 atbalsta, bet pats ļoti laipni piedāvā to uzstādīt:

screenshot-3.png

Atbildu, lai instalē. Nākas izslēgt/ieslēgt Amarok un… un viss ir štokos, cilindros un blokos - man skan i last.fm i viss kas cits, kas tik ienāk prātā.

Tādas man lūk priecīgas nodarbes pie vēl neiznākušā Ubuntu. Ja būs vēl kas priecīgs ziņošu.

Linspire un Canonical savienība

CNR (click and run) tehnoloģija tiks ieviesta jaunajā Ubuntu 7.04, jo Canonical ir noslēguši vienošanos ar Linspire par divām lietām:

1) Linspire savās Linspire un Freespire distribūcijās pāries no Debian bāzes uz Ubuntu (turpinot izmantot KDE grafisko saskarni)

2) Canonical pielāgos un ieviesīs CNR tehnoloģiju jaunajā Ubuntu versijā 7.04, varēs izvēlēties šo tehnoloģiju, bet vēlāk tā būs pievienota jau pēc noklusējuma

Labi, labi, un ko no tā iegūs Ubuntu lietotāji?

Proprietary software latviski - īpašniekprogrammatūra (?) citiem vārdiem sakot programmas, kas ir maksas un kas netīk nevienam linux cienītājam :). CRN būs vieta, kur būs apkopota milzīga kaudze ar visādām programmām, kuras varēs ar vienu peles klikšķi.

Vesela kaudze ar detaļām par šo lietu ir iekš Linspire Canonical partnership FAQ

CNR tehnoloģija jau drīzumā būs atbalstīta un iekļauta veselā rindā dažādu distribūciju:

• Debian
• Fedora
• Freespire
• Linspire
• OpenSUSE
• Ubuntu

Kā tas izskatīsies?

Šādi

Kā CNR sadarbosies ar jau esošo Ubuntu Apt-get?

Jauna Amarok 1.4.5 versija

Ir iznākusi jaunāka versija manam iemīļotajam mūzikas atskaņotājam Amarok. Ir labotas daudzas kļūdas un sīkumi, kā arī pāris jaunas lietas ir nākušas klāt.

Vislabākie jaunumi ir tādi, ka Amarok 2.0 versija jau no paša sākta gala tiks gatavota speciāli, gan Windows gan arī OS X. Tas nozīmē, ka uz visām OS Amarok darbosies vienādi, un man beidzot būs iespēja to baudīt arī logu vidē.

Shoutcast radio straumes ir integrētas.

Ir ieviesta labels sistēma, kas principā ir tas pats, kas tags. Latviski saukti par birkām. Birkas ļauj vēlēk veidot atlases pēc dažādiem kritērijiem. Turklāt, šajā gadījumā būs iespēja sinhronizēt birkas ar last.fm serveriem, tas nozīmē, ka neizlēmīgajiem tiks piedāvātas pareizās birkas. Paša izveidotās birkas arī tiks augšuplādētas uz last.fm.

Tikko pievienotās dziemas, listē tiek iezīmētas citā, krāsā, lai būtu vieglāk orientēties.

Iespēja daudz ātrāk atjaunot mūzikas kolekciju ar jaunu pogu Update Collection.

Ir iespēja meklēt atslēgas vārdu starp dziesmu vārdiem.

Runā, ka ir atbalstīta iespēja nosūtīt albuma ekrānšāviņu uz iPodu, tādejādi Amarok, nevien vienkārši ļauj kopēt dziesmas uz mūzikas kasti, bet nosūta līdzi arī mazas bildītes.

Turklāt , sinhronizējot mūziku ar iPod arī dziesmu atskaņošanas statistika nekur nepazudīs. Tas iepriecinās last.fm lietotājus, kuri varēs nosūtīt mazā poda statistiku prom uz last.fm.

Dziesmu vārdi ir piesaistīti dziesmai arī pēc faila pārvietošanas un pārsaukšanas.

Kā arī vesela rinda citu sīkumu, kurus var apskatīt Amarok lapā.

Nākotnes plānos ir iekļauta jocīga krāsu sistēma zvaigznīšu reitingos. Plānots ir sabojāt šo mūzikas atskaņotāju ar VLC atbalstu un citām muļķībām.

Sākam no jauna

Es tiku, pie lietota un atjaunota IBM ThinkPada. Paldies, Ebay!

Uz lapītopija ir uzstādīts dzimtais windows xp, nolēmu to pagaidām arī paturēt. Sākumā man parādīja mazu vedni, kurā izvēlējos sistēmas valodu un citas lietiņas. Līdzi man nāca arī bezvadu tīkla karte, kuru protams windows nepazina un nedarbināja, kamēr es pats tai nesameklēju draiverus.

Tad sākās programmatūras uzstādīšanas fāze. Ja es nezinātu, ko lejuplādēt, tad es būtu pazudis, jo glaunais Windows Media plajeris man nemāk pats atskaņot avi failus un ieteikt ar ko tad galu galā tos atskaņot.

Ņēmu VLC.
Garumzīmes es ātri dabūju no Lāča ar apostrofu.

Gribēju skatīties filmu. Un turklāt pirms pieslēgties internetam vēlējos darīt to droši un legāli.

Bezmaksas antivirus AntiVir, manā izpratnē labs un lieki netērē datora resursus.

Un kā tad bez Mozilla Firefox?

Vajadzēja uTorrent. Paši zināt kam.

Lai attaisītu rar failus vajadzēja programmu:

winrar

Lai pieslēgtu savu iPod nācās ņemt talkā iTunes, jo kātad citādi? Nolādētais Apple, līdz šim mans mīļākais mūzikas atskaņotājs bija foobar2000.

Sarunāties ar tālumā esošiem cilvēkiem - Skype.

Lai klausītos savu iemīļoto Last.fm man arī vajadzēja īpašu programmu.

Konstatēju, ka datorā nav iespējams atvērt word dokumentus, jo nav Office programmatūras paka ar visiem wordiem un ekseļiem. Ir izeja - OpenOffice.org, bet tākā esmu bailīgi piekāpies draudzīgi vienojies ar draudzeni, ka windows vide ir vairāk vai mazāk paredzēta viņai, tad man nācās piekāpties un no šūplādes izvilkt MS Office 2000 disku. Nelegālu.

(Esmu gatavs, lai mani nomētā ar akmeņiem, kā pirms laiciņa Arčiju, bet pirmais, lai met tas kurš bez grēka. Tas kuram nav nelegālas programmatūras, nelegālas mūzikas kolekcijas. Tas, kurš nekad nav piedūris pirkstu nelegālai mantai. Tas kurš nekad pie sevis nav dungājis svešu dziesmu un nav samaksājis par dziesmas atskaņošanu viņa galvā. Tas, kurš bērnība nekad nav gājis āboļos un zemenēs, ķiršos un citos augļos un dārzeņos.)

Te nu man nākas raudāt un skumt, jo naktīs es gulēt nevarēšu - esmu nozadzis Bilam vienu programmu. Ko lai es daru? Kā es varu būt tik nepateicīgs un raut viņam maizi ārā no mutes?

Ak, Bil! Kāda velna pēc tu nedod Office bez maksas? Tāpat tavus sūda dokumentus citur nevar jēdzīgi rediģēt! (Mūžīgi ir problēmas ar OOO taisīto dokumentu atvēršanu iekš MS Office) Kāpēc? Kāpēc man jācieš elles ugunīs par zagšanu? Kāpēc tu nevari dāvāt manai dvēselei brīvību? Sātans tu tāds!

Morāle

Cilvēks, kuram ir iedots windows xp, bez priekšzināšanām nevar neko izdarīt. Viņš taču nezin kuru programmu izvēlēties no milzīgā klāsta. Aizvien vairāk programmatūras izstrādātāji iet bezmaksas ceļu.

Kāpēc Bils prasa naudu par Ofisa programmām, ja no Windows nav nekādas jēgas, ja tajā nav biroja programmu? Tas ir tāpat kā pārdot desmaizi ar sieru, tikai bez siera. Un siers ir jāpērk atsevišķi.

new-bitmap-image.JPG

Ubuntu Studio

logo.pngUbuntu Studio ir interesi raisošs projekts, kas solās būt gatavs līdz nākamajai Ubuntu LTS (ilgtremiņā atbalstītajai) versijai - Feisty Fawn jeb citiem vārdiem - Ubuntu 7.04. Tātad pēc aptuveni 3 mēnešiem.

screenshot.pngTad nu lūk, šie nodomājuši sagatavot varen feinu multimēdiju apstrādes rīku kopumu un sagrūst to visu vienā distributīvā, kurš izmantos to pašu kerneli, kurš būs Ubuntu 7.04 . Plānots apvienot gan audio gan video, gan grafisko attēlu apstrādes rīkus. Turklāt viņi nebaidās izmantot vārdu “profesionāls.”

Projekta autori apgalvo, ka galaproduktu varēšot izmantot arī profesionālām vajadzībām. Plāni un mērķi šiem ir saskrējuši mākoņos. Redz kur wiki lapa ar visiem viņu plāniem un iecerēm. Kā tas tiks realizēts gan jau manīsim drīzā nākotnē.

Uzstādīt Ubuntu - vienkāršāk par vienkāršu

Tagad Ubuntu var pavisam vienkārši uzinstalēt no Windows vides. Aizmirstam par visiem iespējamajiem sarežģījumiem un klapatām, kas parasti rodas veicot partīciju konfigurēšanu. Dati, kas atrodas uz datora cietā diska netiks izdzēsti vai kā citādi kustināti.

Tagad Ubuntu tiek instalēts, kā jebkura parasta programma tikai ar vienu mazu atšķirību - tiek uzinstalēta vesela operētājsistēma. Visiem, kas vēlas izmēģināt Ubuntu un kuriem nav bijusi iespēja iegūt savā īpašumā bezmaksas instalācijas disku, vai arī nav pietiekamo prasmju pašam ierakstīt šādu disku tagad ir jauna iespēja tikt pie Ubuntu.

Programma ir izmēģinājuma stadijā, tāpēc ir iespējams, ka Ubuntu var arī nedarboties uz atsevišķiem datoriem, tādā gadījumā Ubuntu varēs tikpat vienkārši atinstalēt. Šis ir prototips programmai, kuras izstrāde vēl turpinās, ja esat pataloģisks bailulis nekas neliegs jums šo instalētāju nelietot.

Instalācijas fails atrodas šeit. Instalēšanas laikā ir nepieciešams interneta pieslēgums, jo instalācijas izmērs ir aptuveni 600 MB. Ja instalācija tiek pārtraukta, tad atkārtoti to darbinot instalēšana turpināsies un daļēji lejuplādētie faili nekur nepazudīs.

Plašāka informācija par šo instalācijas vedni šeit.

Veicamās darbības:

1. Lejuplādē un darbini instalētāju

2. Pārstartē datoru, kad jautās, kuru sistēmu startēt izvēlies “Ubuntu”

3. Iežurnalējies ar lietotājvārdu “ubuntu” un paroli “ubuntu” neskatoties uz to, kādu lietotājvārdu izvēlējies instalēšanas laikā.

Zemāk varat apskatīt pāris ekrānšāviņus: