Mani iedvesmo tas, ka es zinu, ka mans rakstītais ir ietekmējis kaut viena cilvēka domas vai rīcību.
Vakar es saņēmu šādu vēstuli:
Turpināt lasīt: ‘vai jūs gribat zināt, kas mani iedvesmo turpināt rakstīt blogu?’
rakstu par lietām, kas mani interesē
Mani iedvesmo tas, ka es zinu, ka mans rakstītais ir ietekmējis kaut viena cilvēka domas vai rīcību.
Vakar es saņēmu šādu vēstuli:
Turpināt lasīt: ‘vai jūs gribat zināt, kas mani iedvesmo turpināt rakstīt blogu?’
Ja kāds vēl nezināja, tad šodien es piedalījos Rīgas maratonā, pusmaratona distancē.
Nike+ piedāvātais grafiks. (atcerējos izslēgt 10 min pēc finiša)
Varu pastāstīt, ka šāda veida pasākumos noteikti ir vērts piedalīties, jo tās sajūtas, kuras rodas stāvot milzīgā vairāku tūkstošu cilvēku pūlī ir iespaidīgas. Bet ne jau pūlī ir spēks, bet vienotībā. Tu stāvi un zini, ka visiem šeit ir viens mērķis - finišēt. Protams ir arī tādi kuriem šis skrējiens būs pamatīga cīņa ar konkurentiem.

Mans skrējiens nebūtu iedomājams bez labas mūzikas. Līdz šim klausoties nācās pieciest austiņas, kuras krita ārā no ausīm. Dārgākās bija žēl lietot, jo negribēju, ka lietus vai sviedri tās sabojā.
Tagad esmu iegādājies Sennheiser PMX 70.
Sestdien noskrēju pirmo 13 km garo skrējienu savā mūžā. Skriešanas laiks gandrīz precīzi pusotra stunda.
Esmu atradis sev vēl vienu labu blogu ar nosaukumu 42,195 kilometri.
blog.broka.lv autors Signis ir sev un citiem apsolījies 3 gadus trenēties un skriet. Viņa mērķis šo 3 gadu laikā ir piedalīties maratona skrējienā.
Noprotu, ka skriešana ir tikai viena no blogā ietvertajām tēmām, taču priecē, ka ir izvēlēta skaidra pamata līnija, kura būs regulāri aprakstīta vismaz līdz tam brīdim, kad maratons tiks noskriets.
Es jau pierakstījos uz 42,195 km RSS un tu?
P.S.
Šis ir pirmais ieraksts, kas veikts ar WordPress 2.5 palīdzību. Uzliku aizvakar. Darbojas labi.
nu jau atpakaļceļa vairs nav. Samaksāju dalības maksu un esmu ielikts dalībnieku sarakstā.
Iesnu un slimošanas dēļ esmu izlaidis divas skriešanas reizes. Piektdienas rītā biju pie naga ārstes, tagad man abas kājas ir veselas un var stampāt ar vienādu spēku.
Šodien pērku mēneša kartiņu un vakarā skriešu piemājas sporta kluba mehāniskajā uzpariktē. Nekad to neesmu lietojis, jo nav licies, ka būtu baigi normāli skriet telpās, ja ir iespējams iziet no mājas, bet tagad, kad negribas kaklu mocīt ir iespēja noprovēt.
Es nezinu, kas bija noticis, taču šie bija 6 smagākie kilometri manā mūžā.
No rīta pamodos un lēnā garā devos laukā. Pirmie 2 km bija forši. Jutos labi un miglainās Juglas ielas bija patīkami vēsas. Gaiss bija tāds… biezs, no ezera cēlās vēsi miglas blāķi.
3. kilometrs bija galīgi neforšs. No vēsā gaisa vairs nebija ne miņas. Karsti, lai gan skrēju šortos. Līdz 4. saņēmos un atguvu vienmērīgu tempu. Uzliekot jestrāku mūziku skriešana sanāk sparīgāka.
5. kilometra beigās nogurums un bezcerīgas domas. Pusmaratons šķiet muļķīgs. Skriešana ir idiotu nodarbe. Kreisās kājas ieaugušais īkšķa nags ir panācis to, ka labā kāja tiek izmantota gandrīz dubulti. Ar kreiso tikai atsperos. Iešu atkal pie ārstes, lai sadakterē reizi par visām reizēm.
Saņemos un godīgi noskrienu pēdējo kilometru. Pēc tam soļoju pēdējos pāris simts metrus līdz dzīvoklim. Jūtos nelabi.
Sula + duša savādā veidā ietekmē ķermeni un domāšanu. Jūtos labi. Nē, lieliski! Svaigs un kā no jauna piedzimis. Diena ir sākusies perfekti.

fotogrāfijas autors Tracy Collins
Papuass man aizvakar pajautāja, vai es gatavojoties Rīgas maratonam. Man tas likās tīri labs joks. Bet es par to padomāju, tad padomāju vēl mazliet un izlēmu, ka varētu sev nospraust mērķi un piedalīties Rīgas pusmaratona sacensībās. 21 kilometrs un 97,5 metri. Tas būs garākais noskrietais gabals manā mūžā.
Līdz maratonam ir palikušas aptuveni 80 dienas, tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz laika kārtīgiem treniņiem. Kā gatavoties? Rīgas maratona lapā ir padomi un ieteikumi, kā arī jau gatava treniņu programma. [pusmaratona programma - PDF]
Savadīju visus skriešanas datumus telefona kalendārā. Pirmo nedēļu esmu mazliet nokavējis, bet nekas, tālāk visu izpildīšu pēc plāna. Laiku pa laikam padošu ziņu par to, kā man klājies. Ja nemaldos, tad 80 dienu laikā man būs jāpieveic 234 kilometri. Traks skaitlis. Bet man arī šis pasākums šķiet diezgan traks.
Ja jau 80 dienās var apbraukt apkārt pasaulei, tad var arī sagatavoties startam pusmaratonā.
motivējoša. šodien skriešu pirmo reizi jaunajā 2008. gadā. paldies nike par apaviem un apple par nike+
varbūt arī jūs iegūsiet motivāciju skriešanai noskatoties šo:
Reklāma augstākā kvalitātē: nikeplus.com
Vakar, pirmo reizi mūžā devos Remberģu mežā ar karti, jauniegādātu pirksta kompasu, identu, lielu gribēšanu un mazu saprašanu.
Sacensības orientēšanās sportā notiek vairākās grupās. Vīriešiem no 21 gada vecuma ir A, B, C un E grupas. E ir elites grupa, C grupa ir iesācējiem, A ir nopietniem skrējējiem un B grupa ir tiem, kas nav iesācēji un skrien ne pirmo gadu.
Es Sidžas pamudināts, piereģistrēju numuru V21B grupā, viņa apgalvoja, ka nav ko niekoties un ņemties ar iesācēju grupām: “Ja skrien, tad skrien!” Doma jau nav slikta, bet ņemot vērā, ka visas savas iemaņas ieguvu ātrmācībās pa ceļam mašīnā un 10 minūtēs pirms starta, tad uz labu rezultātu necerēt.
Reģistrācija ir lēta, samaksāju aptuveni 3 Ls, kuros ir ierēķināts auduma numurs, identa īre un karte. Turpmāk būšot jāmaksā tikai 2 Ls.
Pabrīnījos par organizatoru ieguldīto darbu. Līdz šim neko tādu nebiju redzējis — pilns mežs ar mašīnām, lielās teltis, mazās teltis, lauka WC bez W, pārtikas stends un veikli kompasu tirgoņi - par visu ir padomāts. Pirms starta var gan nopirkt, gan izīrēt kompasu. Nopirku lētāko variantu par 8 Ls — pirksta kompasu, par kuru esmu ļoti apmierināts, darbojas labi un izmatot tādu ir varen ērti.
Ļoti palīdzēja, pieredzējušās orientieristes Kristīnes Kokinas (E grupas otrās vietas ieguvējas šajā posmā) padomi, viņa ierādīja, kā rīkoties ar kompasu un iestāstīja pamata lietas, lai es nepaliktu mežā pēc sacensību beigām.
Sākumā ir neliels uztraukums un apjukums, skrēju kopā ar vēl vienu pirmziemnieku, kuru vēlāk pazaudēju. Izskrēju dažas sekundes pirms 19:00.
B grupai bija jāskrien 7 km 210 metri. Gabals man, kā iesācējam, škita diezgan nopietns, kā vēlāk izrādījās pēc nike+ datiem noskrēju 8,67 km, tātad lieki noskriets aptuveni pusotrs kilometrs.
Pirmie kontrolpunkti bija cerīgi un redzami jau no lielāka attāluma, bet visi pārējie labi noslēpti aiz saknēm vai meža bedrēs (mikroieplakās). Nācās vērot pieredzējušāku skrējēju skriešanas virzienu, lai būtu labāka pārliecība par virziena pareizību. Jau sākumā paskrējām garām vienam punktam, un atradām tādu, kas būtu pēc meklējamā. Neko darīt, skrējām atpakaļ un mērojām ceļu dubultā.
Jau pavisam drīz attapos viens mežā, un nācās domāt par ceļa izvēli vienam pašam. Sākumā grūti saprast, cik liels attālums ir līdz nākamajam punktam. Liekas, ka jau vajadzētu būt kontrolpunktam, bet patiesībā vēl gabals jāpaskrien. Uz beigām jau nedaudz piešaujos.
Vienā no garajiem pārskrējieniem saprotu, ka jau protu ne tikai “alfabētu” - apzīmējumus, bet jau sanāk salikt kopā “vārdus” un pienācīgi lasīt no kartes. Tagad paskatoties uz karti, ne tikai pazīstu apzīmējumus, bet jau prātā redzu visu izkārtojumu — redzu cik stāvs vai lēzens ir kalns un kādi brikšņi tūlīt sekos.
Protams, tas, ka esmu apguvis kartes lasīšanas pamatus nav garants bezkļūdu skrējienam. 51 punkts izrādās liktenīgs, to nevar ne ar uguni atrast. Ieraugu pieredzējušu, ātru, pārliecinātu un labi ekipētu skrējēju. Sekoju viņam. Nekādi nespējam atrast 51. punktu. Apjūkam, kad izskrienam uz stigas, kurai tur galīgi nevajadzētu būt. Atrodam 52. punktu, kurš secībā ir paredzēts pēc 51. Turpinot skraidīt pa brikšņiem beidzot tieku pie 51. punkta, prieks ir milzīgs. Patērētais laiks šim punktam gandrīz 10 minūtes, tas nekas, ka tas bija 500 metru attālumā no iepriekšējā, kopā ar “spečuku” ieskrēju auzās.
Tagad secinu, ka skrējiena laikā nespēju padomāt ne par ko citu, kā tikai par kontrolpunktiem un karti — lielisks veids, kā atpūsties no ikdienas nebūšanām.
Atzīšos, ka jau ap maršruta vidu mani pameta spēki un distanci es turpināju pusskriešus un ik pa gabalam čāpoju ar kājām. Domāju, ka nākamreiz centīšos ieturēt vienmērīgu ritmu un nepadošos iešanas kārdinājumam, tad arī laikam vajadzētu būt labākam.
Nike apavi, kurus iepirku, nepavisam nav derīgi šādai skriešanai pa mežu:
Apsveru nākamreiz skriet ar vecajām novazātajām botēm, vai arī jāmeklē jauni, mežam piemērotāki apavi.
Pozitīvākās atziņas:
Bēdīgākās neražas:
Rezultāts
Finišēju. Nenoskrēju pēdējais. Distanci veicu tieši 1 stundā un 21 minūtē. 42 skrējēju konkurencē ierindojos 40. vietā. Rezultāts, tātad, bēdīgs. Vēl nedaudz papētot grafikus atklāju, ka dažus punktus esmu veicis samērā labi, ir vairāki pārskrējieni, kur mans laiks ir 19., 20., 22. un 23. labākais. Nav tik traki, nākamreiz vajadzētu būt labāk, ja vien neieskriešu neceļos. (pat ar labu ātrumu neko nevar padarīt, ja kādam punktam paskrien garām un to nākas pusdienu meklēt)
Bet galvenais, ka man ir uz ko tiekties. Esmu nospraudis mērķi — censties pie līdzīgas distances iekļauties stundā, vai vismaz tuvoties tai. Ņemot vērā, ka šoreiz labu gabalu noslinkoju un vienkārši nostaigāju, tad mans sapnis nemaz nav tik neiespējams.
Secinājumi
Man patīk skriet. Man patīk skriet pa mežu. Man patīk orientēšanās sports.
“Ja Apple ražotu apavus, tad tie būtu Nike,” tā droši vien manā vietā teiktu mxz.
Šodien iegādājos un iemēģināju dārgākos apavus kādi man ir bijuši. Es pirms gada neticētu, ja man kāds teiktu, ka es pirkšu botes par 70 Ls, bet es to izdarīju. (70 Ls par apaviem, manuprāt, ir sasodīti dārgi, turklāt es nekad neesmu fanojis par sporta apaviem un šis ir mans pirmais nike pirkums.)
Mani jau kādu laiciņu bija apsēdusi doma par dārgu un kvalitatīvu skriešanas apavu iegādi. Iepriekšējās bezfirmas botiņas savu laiku jau ir nokalpojušas — skrienot itin viegli varu ar papēžiem sajust asfaltu. Man teica, ka garākos gabalos tas nepavisam nebūtu vēlams.
Nedaudz paklejoju internetā un pārliecinājos, par lietotāju komentāriem un nospriedu, ka nike ir īstā manta.
Te nu ir šī pēc izskata necilā bote:
Neļaujiet vienkāršajam ārējam izskatam sevi maldināt! Galu galā šie apavi ir domāti skriešanai nevis bradāšanai pa operas nama tepiķiem.
Pēc skrējiena es nospriedu, ka būtu gatavs visu atlikušo mūžu staigāt šajās botēs. Tad vēl nedaudz paprātoju un tagad esmu nolēmis, ka meklēšu zolīdāku nike izstrādājumu arī ikdienai. Kaut ko brūnu vai pelēku ar neuzkrītošu nike simboliku, kas pēc skata atgādina ierastu ikdienas apavu, bet tikai es zināšu, ka man kājās ir varen ērtie nike kurpji.
Ierastā pēcskrējiena puskilometra pastaiga (PPP) izvēršas prātošanā par to, cik gan labi būtu visu dienu staigāt šādos apavos.
Šodien noskrēju tikai 4 km, jo pirms tam biju kārtīgi izmocījies pa Mežaparku ar skrituļslidām. (tas ir daudz grūtāk nekā parastā slidošana, turklāt, bez aizsargekipējuma es to vien darīju, kā prātoju par to, kas būtu, ja es pakristu uz asfalta) Pēc kādiem 30 km man droši vien būs vēl, kas sakāms par šiem apaviem, tad arī varēšu pateikt, kādas ir sajūtas skrienot garākus gabalus.
Es tagad saprotu kāpēc apple un nike iet rokās sadevušies (viņiem ir kopīgs nike+ projekts) — gan iPod nano, gan nike air max moto+ IV* ir tik ērti lietošanā, ka es nespēju iedomāties sevi lietojam citu mp3 atskaņotāju un skrienam ar citas firmas apaviem.
Nav ko lieki secināt, ir jādodas skriet!
*cik gan nejēdzīgi garš var būt apavu nosaukums?
Saistītie ieraksti:
Kā es sapņoju par Nike+ iegādi
Kā es tiku pie Nike+
Visi raksti par skriešanu
Šis ir mans garākais skrējiens ar Nike+ komplektu. Es arī turpmāk grasos skriet garākus gabalus un lēnāk, nevis īsus un ātrus.
Es esmu sasniedzis tādu skriešanas ritmu, ka spēju noskriet 3 kilometrus nepilnās 14 minūtēs. Tāds ātrums mani visnotaļ apmierina, tāpēc tagad ķeršos pie izturības treniņiem. Šodien noskrēju 6,47 km nepilnās 34 minūtēs, ar vidējo ātrumu 5 minūtes un 14 sekundes uz kilometru. Pēc skrējiena jutos lieliski, domāju, ka vēl pāris reizes noskriešu pa 4 jūdzēm un tad ik pa laikam pāriešu uz izturības 5 jūdžu (~8 km) skrējieniem. Turpināt lasīt: ‘Mans garākais skrējiens’
pēdējo reizi skrēju kopā ar diviem riteņbraucējiem, kuri vilkās kā gliemeži. iPodu biju aizmirsis uzlādēt, tāpēc satraucoties par baterijas spēju izturēt līdz skrējiena beigām, skrēju bez mūzikālā pavadījuma.
un kas no tā sanāca? - diezgan labs skrējiens. Pie beigām vēl spēju pielikt soli un 3 km gabalā iekļāvos 15 minūtēs. uzskatu, ka man kā iesācējam tas ir normāls rādītājs.
Parasti skrienu klausoties Air disku Talkie Walkie, piemēroti gabali klusinātai dabas baudīšanai. Ašākiem skrējieniem mūziku vēl meklēju. (varbūt iztikt ar savu paša ritmisko elšanu un pūšanu? nē…)
Turpmāk šīs interneta dienasgrāmatas labajā slejā būs redzama šāda un tāda informācija par manu skraidīšanu. (desmit pirmos skrējienus izdzēsu, jo tie bija skrieti testa nolūkos (visi zem 1 km)) Pateicoties nike+ lapai jaunākie skrējienu dati regulāri ienāksies paši.
Ububu lapā ir izsludināta skriešanas akcija.
Es to saprotu tā: vienam skriet ir ne tik interesanti, kā bariņā, tāpēc tie, kas skrien - skrien bariņā. Un ar šīs akcijas palīdzību var tikt pie bariņa. Es, piemēram, meklēju bariņu Juglā, bet citi citos Rīgas un Latvijas nostūros.
Es laikam tomēr būšu nopelnījis Mr.T skriešanas komplektu (attēlā pa labi). Pēc pieciem kilometriem jūtos, ļoti labi. Nezinātājiem pačukstēšu, ka pēdējoreiz skrēju diktam diktam sen un tagad esmu atsācis pateicoties iPod labumam, par kuru rakstīju svētdien.
Kad pirmoreiz (pēc neskriešanas perioda) noskrēju 2 km likās, ka augstāk tuvākajās nedēļās netēmēšu. Biju aizelsies, un manāmi izsists no sava dabiskā stāvokļa - sēdēšanas pie datora ekrāna.
Tad izdomāju noskriet 3 km un jāsaka godīgi nebija slikti. Šodien es pie distances norādīju 5 km. Tā bija tāda ašā ideja. Skrienot 2 kilometru sapratu, ka jūtos pietiekami spēcīgs, lai turpinātu skriet vēl daudz tālāk.
5 kilometri, citiem tā varbūt ir iesildīšanās, bet es jūtos tik pat labi, kā svētā pieminekļa aizstāvis, kas sagrābis pilnas rokas ar svaigi spertiem mobilajiem telefoniem.
(patiesībā 25 minūtēs un 50 sekundēs)*
P.S.
Atzīšos, ka skrienot 5 līdz 10 minūtes klausījos, piemēram, Dido. Šodien skrienot 5km man ļoti palīdzēja Merilins Mensons ar savu pēdējo dusmīgo albumu. Jo dusmīgāka mūzika, jo vieglāk pašam skriet.
jeb citiem vārdiem - Nike+ iPod nano Sport Kit.
Skriet ir forši. Sākt skriet gan nav forši. Es jau kaut kad minēju, ka vēlos sākt skriet pamazām, lai kļūtu veselīgāks un nu esmu sācis īstenot savu ieceri.
Zināju, ka tā vienkārši skriet var tikai tie, kas sevi spēj motivēt un turēt sev dotus solījumus. Vēl es zināju, ka diemžēl esmu no tiem, kas var atstāt darbu pusdarītu, tad atgriezies pie tā. Lai gūtu stabilus uzlabojumus skriešanā nevar muļļāties. Jāskrien mazpamazām, bet regulāri.
Tā nu es jau labu laiku atpakaļ biju noskatījis Nike+ iPod Sport Kit. Lūk mans gadžets visā krāšņumā:
Mazais primbass, kad ielikts kurpē, prot darīt visādas labas lietas. Tas sūta skrējiena info iPodam, kas man daiļā sieviešu balsī paziņo, ka esmu noskrējis tik un tik kilometrus un līdz skrējiena beigām palikuši tik un tik metri. (ar viduspogu, var iegūt skrējiena parametrus jebkurā brīdī)
Pirms skrējiena var izvēlēties vairākus skriešanas režīmus: pamata, distances vai kaloriju dedzināšanas. Pamata režīms, kad skrien cik uziet un, kad grib, tad beidz skriet. Distances režīmā var norādīt vēlamo distanci, ir klasiskās distances, kā arī var ievadīt jebkuru brīvi izvēlētu distanci. Kaloriju režīmā, jānorāda, cik kalorijas vēlies nodedzināt.
Kad šodien pirmoreiz noskrēju 2 km, pēc skrējiena mani apsveica Lens Ārmstrongs ar to, ka esmu noskrējis pagaidām lielāko distanci un vispār esmu baigais malacis. un tādā garā
Visa štelle nav tajā, ka tas aparāts ir varen glīts un turklāt mēra ātrumu, laiku, kalorijas un vēl citus jokus. Pats galvenais labums ir lieliskā Nike+ mājaslapas saskarne, kas ļauj darīt ar šiem datiem neiedomājamas lietas (kā man patīk statistika). Dati no poda tiek nosūtīti uz glīto nike lapu, kurā varat arī paši noskatīties īsfilmiņas, kas parāda kādi labumi ir pieejami.
Pēc pirmajiem pāris testa skrējieniem sapratu, ka skriet būs grūti un smagi, un bez mazā verķa atbalsta es nekur tālu netikšu. Bet es maldījos. Es biju aizmirsis pāris ļoti svarīgas lietas, kuras liekot lietā pirmajā nopietnajā 2 km skrējienā viss bija ļoti veiksmīgi. Iesaku tādiem iesācējiem, kā es izmantot Nike skriešanas lapu, kurā ir pilns ar dažādiem padomiem par skriešanu, tehniku: Nike Running ir lapa kurā kaut kāds slavens trenneris atbild uz dažādiem jautājumiem. Vēl ir nike training tools, kurā mums tiks izstrādāts speciāls treniņu grafiks, lai varētu sev nenodarot pāri sasniegt sev izvirzītos rezultātus.
Ko es iesaku no savas mazās pieredzes?
Nike lapa piedāvā skaistu skrējiena grafiku ar ātruma izmaiņām distances laikā. Varam redzēt, kā izmainās skriešanas ātrums sākumā un beigās. Vidusposmā man vajadzēja uzskriet lēzenā kalnā, kā arī cīnīties ar pagurumu. Redzam, ka uz beigām motivējošie uzmundrinājumi no virtuālās treneres puses ir palīdzējuši, viņa paziņoja, ka līdz 2 km sasniegšanai palikuši 400, 300, 200 un 100 metri. (Turklāt es skrēju no kalna lejā) Tas ir ļoti noderīgi, jo ļauj izspiest pēdējos spēkus, ja ir tāda vēlme iztrakoties. Atkarībā no distances tiek paziņots arī skrējiena vidus punkts, kad var griezties atpakaļ, pārējie paziņojumi ir ik pēc 500 noskrietiem metriem.
Ja regulāri tiek skriets pa dažādām trasēm, ar dažādu reljefu, tad ir iespējas piesaistīt katru skrējienu konkrētai trasei. Tas ļauj salīdzināt progresu konkrētos skrējienos, jo 1 km pa jūras kāpām nav tas pats, kas 1 km pa līdzenu grants ceļu. Trases var iezīmēt google maps kartē, tās var padarīt publiskas un citiem pieejamas, taču diemžēl Latvijā laikam nav daudz skrējēju, kas izmantotu šādas ekstras.
Nākamā foršā lieta ir iespēja izvirzīt dažādus mērķus. Iespējams izvēlēties skriešanas biežumu, ātrumu un attālumu. Atkarībā no izvirzītā mērķa sarežģītības un skrējēja sagatavotības tiek piedāvāti arī apbalvojumi, ja mērķis tiek sasniegts laicīgi un ātrāk. Mērķi var būt gatavoti laikaposmiem no 1 līdz 4 mēnešiem. Sev esmu sagatavojis 4 mērķus:
Interesanta iespēja ir izsludināt dažādas sacensības, kurās var piedalīties pat līdz 100 skrējējiem. Ja nu kāds Nike+ lietotājs mani lasa, lai atsaucas. Es labprāt vēlētos sacensties ar kādu par spīti tam, ka tikai nesen sāku.
Tādas tās, lietas. Pagaidām, man nav īpašu sasniegumu un līmenis ir zems, bet es ar laiku publiskošu savus sasniegumus plašākai auditorijai.
Tātad situācija uz šo brīdi:
Es secinu, ka patiešām esmu galīgi zaudējis formu. Kādreiz varēju noskriet 6-7 km bez lieka diskomforta, tagad laikam paies visa vasara, kamēr atgūšu agrākās spējas. Atceros, ka parasti ap 3-4 km iestājās tāds brīdis, kad izjūtas ir vienādas ar skrējiena sākuma sajūtām - nav noguruma, enerģija ir diezgan un likās, ka varu skriet cik tik uziet. Nu man mēnesis vēl jāpaskrien īsie gabali līdz 3 km, tad jau varēs sākt domāt par ko vairāk.
Skrienam?
Atbalsti šo ziņu nobalsojot par to digg.lv ![]()
Kāpēc cilvēki skrien? Pēc ilgas darba dienas kad galva vairs nestrādā, labāk taču gulēt uz dīvāna un skatīties filmu. Tā taču ir pelnīta atpūta, vai ne? Lai cik tas nebūtu dīvaini, atbilde ir “nē”! Smadzenes sāk darboties labāk tieši tad, kad tām pietiek skābekļa. Sēžot uz dīvāna, Tu nepapildini skābekļa daudzumu organismā. To var izdarīt tikai aktīvi darbojoties. Ja būsi aktīvāks, tad varēsi daudz labāk iegaumēt svarīgu informāciju un radīt daudz jaunu ideju. Pēc mundra skrējiena cilvēks jūtās možāks un laimīgāks. Būs arī ar ko lepoties, jo ne katrs taču regulāri noskrien pusstundu vai pat vienu kilometru.
To tekstu es nočiepu no kaut kādas apavu reklāmas. Bet tas nav svarīgi; svarīgi ir tas, ka es vēlos sākt skriet un atgūt zaudēto vēdera formu. Un uz skriešanu mani ir pamudinājis iekosts ābols. Turklāt skriešana ir daudz efektīvāka noslodzes ziņā par braukšanu ar divriteni, kā arī lētāka, jo ir nepieciešami tikai apavi.
Un ne tikai iekosts ābols, bet arī “mīlestība uz skaitļiem un statistiku.”
Kad biju mazs onkulis, tad man ļoti patika sekot līdzi dažādām norisēm zīmējot vienkāršas diagrammas un tabulas. Skolā man burtnīcu malās dažkārt bija sazīmētas 4×10 rūtiņas, kurās es sekoju līdzi garlaicīgas stundas beigām iezīmēdams, katru pagājušo minūti un ziņodams par statusu pārējiem klasesbiedriem.
Turpināt lasīt: ‘Kas kopīgs skriešanai ar skaitļu pielūgšanu?’
jaunākie komentāri