Vakar man uzdeva jautājumu: “kāda ir atšķirība starp šiem jēdzieniem: “sociālie tīkli,” “sociālie mediji” un “sociālās platformas”?”

Zemāk, es, iespēju robežās, pacentīšos piefiksēt savus skaidrojumus par šiem jēdzieniem.

Sākšu ar vienkāršāko.

sociālā platforma

“Sociālā platforma” izskatās pēc tieša tulkojuma no angļu valodas un es neesmu līdz galam pārliecināts par šī vārdu salikuma blakus nozīmēm latviešu valodā. Šajā kontekstā sociālā platforma ir konkrēts tehnoloģiskais veidojums, kas nodrošina interneta lietotāju socializēšanos. Vieglāk būtu skaidrot ar piemēriem. Piemēram, draugiem.lv ir sociālā platforma, kas ļauj sazināties ar vēstulēm, veidot sociālās saites starp cilvēkiem, publicēt attēlu galerijas utt.. Sociālās platformas ir twitter.com, facebook.com un jaunais Google buzz.

sociālais tīkls

Sociālais tīkls apzīmē sociālo saišu kopumu. Sociālajos tīklos var būt dažādu tipu saites vai arī to maisījums. Ir sociālie tīkli, kuros pulcējas fotogrāfi – flickr.com, ir tīkli, kuri saista cilvēkus balstoties uz to profesionālo nodarbošanos – linkedin.com, bet parasti pēc izmēra vislielākie tīkli veidojas tur, kur starp cilvēkiem ir atļauts norādīt dažādus saites tipus – facebook.com un pašmāju draugiem.lv.

sociālie mediji

Sociālie mediji ir visplašākais jēdziens, kas nosacīti apvieno abus iepriekšējos. Es teiktu, ka sociālo mediju raksturo no trīs sastāvdaļas: informācijas tipa, informācijas izplatīšanas vides un saziņas formas.

Informācijas vienība var būt foto, video, teksts un visa veida teksta informācijas atvasinājumi – atslēgas vārdi, viedokļi, komentāri, saites uz interneta lapām utt..

Izplatīšanas vide šajā kontekstā ir visa veida interneta portāli, bet pie izplatības vides var pieskaitīt arī mutvārdus un fiziskus objektus. Piemēram, skolas sols, kurā katrs nākamais skolnieks ieraksta jaunu rupjību arī var tikt nosaukts par sociālo mediju. Avīze nav sociālais medijs klasiskā izpratnē, taču, ja tā atrodas publiskā vietā, kur vairāki cilvēki aizpilda vienu un to pašu krustvārdu mīklu un rakstot uz tās apmainās ar pareizās atbildes minējumiem, tā arī kļūst par sociālo mediju. Publiska uzstāšanās, kuras laikā runātājs atbild uz klausītāju jautājumiem pēc būtības arī ir sociālais medijs.

Saziņas forma apraksta to, kā notiek sazināšanās šajā medijā – vai saziņa ir privāta, publiska, vai tā notiek slēgtās grupās utt..

Sociālie mediji no tradicionālajiem atšķiras ar to, ka lai radītu un lietotu sociālos medijus nav nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Tradicionālo mediju (drukātā prese, TV, radio) realizēšanai ir nepieciešams ļoti dārgs tehniskais aprīkojums – tipogrāfija, video un audio apstrādes un raidīšanas ierīces.

Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka jebkura no sociālajām platformām ir sociālais medijs. Tomēr pamatā sociālie mediji ir portāli un mājas lapas, kas neveic sociālo tīklu funkcijas, piemēram, ziņu portāli, blogi un pilsoniskās žurnālistikas portāli.

Ļoti priecātos, par komentāriem – ja esmu iebraucis auzās, gribētos zināt, kurās tieši. Paturiet prātā, ka laba daļa no rakstītā ir mana interpretācija un subjektīvs viedoklis. Lai vai kā, centīšos būtiskākos labojumus iekļaut šajā tekstā, lai gala versija būtu precīza un korekta.