Sagatavota augsne minivirālajam klipam.
Šis video varētu kalpot kā ilustrācija tam, ka cilvēki joprojām nespēj aptvert to, ka uz pasaules var eksistēt atvērti un bezmaksas risinājumi, kuri ir vienlīdz labi, ja ne labāki par maksas produktiem.
Tag Archive for 'Ubuntu'
Labs solis no MS puses. Viņi sāk piedāvāt rīku, kas ļauj ar dažiem klikšķiem pārvērst nelegālu operētājsistēmu par legālu.
Nebūs nepieciešams neko pārštellēt, vai dzēst - samaksājam naudiņas un turpinām lietot to pašu Vistu kuru agrāk, tikai tagad tā kļūst legāla.
Orvils, Datuvē informē par Ubuntu lietotāju skaita pieaugumu:
Latvijā ir aptuveni 2800 samērā aktīvu Ubuntu lietotāju, kas vismaz reizi mēnesī pārbauda vai viņiem Ubuntu nav pieejams kāds jauns atjauninājums.
Prieks redzēt, ka šis skaitlis aug. Šo datu precizitāti ietekmē tas, kādu lietotājs ir izvēlējies atjauninājumu spoguļserveri. Man pašam jāatzīst, ka līdz šim izmantoju Somijas un Igaunijas spoguļserverus, jo tie neizskaidrojamā kārtā izrādījās ātrāki.
Tiem, kas neko nav dzirdējuši par Ubuntu es došu to pašu informāciju, kāda ir atrodama Ubuntu.lv lapā:
Ubuntu šobrīd ir pasaulē populārākais Linux distributīvs, kas koncentrējas uz uzstādīšanas un lietošanas ērtumu, vienkāršību un regulāriem papildinājumiem. Ubuntu ir plaša un aktīva lietotāju kopiena. Ubuntu balstās uz filozofiju, ka programmām ir jābūt brīvi un bez maksas pieejamām cilvēkiem to dzimtajā valodā ar iespēju pielāgot un modificēt tās. Ubuntu ir iekļautas vairāk kā 16 000 dažādas programmas praktiski katrai dzīves situācijai, taču bāzes instalācija ietilpst vienā CD. Ubuntu var izmēģināt arī nemaz neinstalējot, bet vienkārši iestartējot to kā Dzīvo CD.
ja nezini, kas tas ir, tad tā ir droša pazīme, ka ir vērts apmeklēt un uzzināt.
Ubuntu Feisty jau “no kastes” pazīst NTFS failu sistēmu. Tā ir.. nu tā ir failu sistēma, kura tiek izmantota Microsoft Windows. Tas nozīmē, ka tagad pavisam vienkārši iespējams piekļūt datiem, kas atrodas NTFS partīcijā(s). Jādodas tikai uz mapi Media un windows partīciju mapes būs jau priekšā.
tikmēr, Novell sagatavojusi jaunu variāciju par nodrāzto Mac reklāmu. Šoreiz svaigs un pozitīvs skats uz dzīvi. Skatamies.
šis attiecas uz visām neWin un neMac operētājsistēmām. Abi milži iegulda lielu piķi lai pārtrumpotu viens otru, bet tikmēr apārt tekalē arī citi piedāvājumi. Pagaidām manam iemīļotajam Ubuntu pietrūkst svarīgā dzelžu atbalsta atsevišķās jomās, bet domāju, ka brīdī, kad šī problēma tiks atrisināta notiks interesants pavērsiens visā šajā jezgā.
Nedomāju, ka kāds Mac lietotājs būtu gatavs šķirties no sava Apple ražojuma, tie ir pietiekami skaisti, lai tajos iemīlētos. Bet Win gadījumā, vidusmēra datorlietotājam nav ko zaudēt kā tikai savas važas. Brīdī, kad Linux distribūcijas spēs pārliecināt, ka pārejot viņu pusē nebūs problēmas ar dzelžiem un, ka lietotāju rīcībā būs biežāklietojamo programmu analogi, notiks pamatīga jezga.
Aizvien biežāk paralēli lietojot Ubuntu un Windows XP es nonāku pie secinājuma, ka lietoju programmas nevis OS. Tas nozīmē, ka Ugunslapsa jebkurā gadījumā ir ugunslapsa un, ka OOo jebkurā gadījumā dod tādas pašas iespējas izveidot normālu dokumentu kā MS Office. Vienīgais, kas mani pašlaik notur pie Win ir fotožops un nesaprotamais Broadcom bezvadu kartes stāvoklis Ubuntu.
Lietotājiem bez izsmalcinātām vajadzībām sen būtu laiks pāriet uz kādu no daudzajām bezmaksas alternatīvām.
Bet pagaidām dzīvojam draudzīgi.
Ubuntu.com mājaslapa ir ieguvusi pavisam jaunu un atsvaidzinošu skatu. Turklāt tajā ir uzlabota un papildināta lietotājiem interesējošā pamatinformācija par ubuntu.
Manuprāt izskatās pat ļoti labi. Lapas izkārtojums ir vienkāršojies, attēli ir krāsaināki, spilgtāki un kārā lietotāja acij saistošāki.
Labāk ir izskaidrota ubuntu lejuplādes informācija. Es domāju, ka ar šo soli, tiks iegūti jauni ubuntu LiveCD testētgribētāji. Jo viņiem viss ir vienkāršāk apstāstīts un parādīts, tā, ka atliek tik lejuplādēt un pamēģināt un gan jau ar laiku radīsies arī vairāk pastāvīgie lietotāji.
Var būt vairāki iemesli, kāpēc kāds var vēlēties nomainīt tīkla kartes MAC adresi.
Mans iemesls ir tāds, ka laiku pa laikam rodas vajadzība pieslēgties tīklam, kas paredzēts konkrētai tīkla kartei. Lielais vairums ISP nosaka MAC adresi un nedod internetu nevienai citai adresei. Var piemaksāt pāris latus un iegūt iespēju pieslēgties internetam ar citu tīkla karti, bet ja nepieciešams īslaicīgs risinājums tad lieti noderēs tīkla kartes MAC adreses maiņa. Kā to paveikt iekš Ubuntu?
Turpināt lasīt: ‘Kā tīkla kartei nomainīt MAC adresi, ja darbini Ubuntu?’
Sākusies Feisty tulkošana. Valodu pakas iekš Launchpad pārsviestas no Ubuntu 6.10 uz Feisty un visi kam nav slinkums var tulkot sev tīkamākos programmatūras izstrādājumus. Es tādā veidā jūtos samaksājis par iespēju lietot bezmaksas programmas un varu miegā gulēt saldāk.
Visās malās ziņo par to, ka Francijas parlaments pārgājis uz Ubuntu. Sākot no šī gada jūnija 1154 varžukāju ēdāju datori tiks darbināti ar Ubuntu. Izmantojot bezmaksas un atvērtā koda programmas Francijas valdība cer ietaupīt savu nodokļu maksātāju naudu. Nu ko lai saka tie franči ir dulli, redz kāda viņiem savulaik bijusi lokālā Ubuntu logo skice?
Avots Ubuntu Fridge
Gīku izklaides. Ierakstam komandrindā:
mplayer -vo aa movie.avi
kur movie.avi vietā protams ir faila nosaukums. Protams jābūt uzstādītai arī mplayer programmai, ja tā nav tad to labojam ar:
sudo apt-get install mplayer
Tik pat protams ir tas, ka sākumā jānorāda ceļš uz failu kurš atrodas, piemēram, uz darbavirsmas:
cd Desktop
un rezultāts ir filmas skatīšanās ASCII kodējumā.
Es uzmetu aci Family Guy, skaņas nobīde nebija, man liekas, ka tā radās youtube, lai gan neesmu pārliecināts.
Skatamies:
Atradu te.
Šis ir turpinājums pirmajam svaigajam skatam.
Šodien atkal piesēdos pie topošā Ubuntu 7.04.
Pirmā lieta, ko pamanīju ir iespēja izvēlēties atjaunināšanas lejupielādi no jebkura servera. Ir pat iespēja automātiski notestēt ieteicamo serveri. Dīvainā kārtā man piespēlēja Igauņu “ātro” ftp serveri. No tā arī lejuplādēju atlikušo daļu jauninājumu.
Atkal uz veco modi ir pamainījies administrācijas panelis, visticamāk, ka uz īsu laiku. Ievēroju jaunu pogu Desktop Effects. Lai gan neko pats nebiju īpaši instalējis, man pēc viena klikšķa bija iespējami “staipīgie logi.” Staipījās skaisti un ātri neskatoties uz to, ka laptopam ir tikai 16 MB ATI videokarte. Kubs ar četrām darbavirsmām gan man negrozījās kā bija minēts šajā fīčā, patiesībā kubs vispār neparādijās. (Iespējams es nemāku to darbināt, bet lai kā es pārslēgtu darbvirsmas nekādu kubu nemanīju). Domāju, ka šeit būtu nepieciešami plašāki paskaidrojumi nezinātājiem, bet saprotams (cerams), ka tādi būs fināla versijā.
Kopumā Desktop Effects izskatās pat ļoti pārliecinoši. Augšējā loga maliņa neaktīvai programmai ir viegli caurspīdīga, kas dod tādu feinu piesitienu. Trūkst tikai iespēja redzēt informāciju par grafisko karti un tās draiveriem.
Savukārt detalizētu informāciju par dzelžiem, kas uzstādīti uz datora var redzēt jaukā, mazā un vienkāršā programmā, kas saucas Sysinfo. Instalējas pavisam vienkārši no Add/Remove izvēlnes. Programmai ir vairāki skati, galvenais izskatās šādi:
Tādas tās lietas īsumā, ja būs atkal kas interesants, protams ziņošu.
Tie ir tie paši, kas pārdod datorus un laptopus ar Ubuntu par kuriem rakstīju iepriekš. Viņiem ubuntuforums.org ir sava 3rd party atbalsta sadaļa, kur viņi sniedz atbalstu datorlietotājiem, kuri iepirkuši viņu produkciju. Bet pats jaukākais tajā lietā ir tas, ka viņi mēdz sniegt palīdzību pat tādiem, kas nav viņu klienti. Reāls gadījums šeit.
Īsumā - džekiņam liekas, ka viņa laptopam un System76 laptopam varētu būt līdzīga vai vienāda integrētā webkamera. Viņš jautā vai varētu dabūt tos pašus driverus, lai varētu lietot savu laptopu ar integrētu webkameru, kuru nav pircis pie System76. Protams, ka viņam netiek atteikta palīdzība, lai gan beigās izrādījās, ka kameras tomēr atšķiras, taču fakts paliek fakts - Ubuntu vieno.
Uzstādīju Ubuntu Feisty uz IBM Thinkpad T30 laptopa. Feisty gan vēl ir testēšanas stāvoklī tāpēc nekādas īpašās cerības neloloju. Taču ir dažas lietas, kas mani ļoti patīkami pārsteidza.
Instalējot bija iespēja izvēlēties pie interfeisa latviešu valodu, es gan izvēlējos angļu (pagaidām). Labi tas nav nekāds jaunums. Interesanti bija tas, ka pie klaviatūras izkārtojuma man bija iespējams izvēlēties pat vairākas garumzīmes atrašanās vietas. Redzēju standarta Alt, tildi, kā arī veco labo apostrofu. Lieliski.
Tālāk rīkojos pēc scenārija “vispirms daru pēc tam domāju”. Eju iekšā internetī pa taisno un skatos, ka man nerādās youtube klipi. Saka, ka vajadzīgs Flašs. Cik atceros no iepriekšējās pieredzes tad ugunslapsa man nekad nav varējusi palīdzēt ar flašu iekš Ubuntu. Tomēr mēģinu - un izdodas ar, viss darbojas nebija pat nekas jāpārstartē. :)
Pēc tam devos uz Applications un Add/Remove. Izvēlējos, lai instalējas Amarok. Un ierakstu meklēšanā “mp3.” Un iegūstu savā rīcībā paciņu ar aizliegtajiem augļiem - mp3 un citu savādo formātu atbalstu. Man uzinstalē restricted failus, pirms tam brīdinot un liekot man apstiprināt, ka viens no trim nosacījumiem ir patiess.
1. Latvijā nav šādu aizliegumu (nezinu, tāpēc secinu, ka nav)
2. Man ir atļauja lietot šīs programmas, piemēram, patenta license (droši zinu, ka nav)
3. Es lietoju šo programmatūru tikai izpētes vai testēšanas nolūkos (tieši šo es atbildēšu, ja manā mājā ielauzīsies vīri melnos uzvalkos)
Nu viss ir salikts pa plauktiem. Sagribēju klausīties last.fm, Amarok man savādā kārtā saka, ka man nav joprojām pilnīga mp3 atbalsta, bet pats ļoti laipni piedāvā to uzstādīt:
Atbildu, lai instalē. Nākas izslēgt/ieslēgt Amarok un… un viss ir štokos, cilindros un blokos - man skan i last.fm i viss kas cits, kas tik ienāk prātā.
Tādas man lūk priecīgas nodarbes pie vēl neiznākušā Ubuntu. Ja būs vēl kas priecīgs ziņošu.
24. podkāsts podraide.lv
jaunākie komentāri